Ja esat skatījušies baznīcu grāmatas vietnē Raduraksti, tad būsiet pamanījuši arī draudzes locekļu reģistrus. Kas tajos atrodams, un kā tos izmantot, veidojot ciltskoku?
Šonedēļ lasīju Skujenes un Liezēres luterāņu draudžu reģistrus. Abām trūkst vairāku gadu kristīto reģistru, toties ir dažādu gadu draudzes locekļu reģistri. Tie šādos gadījumos ir ļoti noderīgi.
Draudzes locekļu sarakstus biežāk esmu redzējusi Vidzemes luterāņu draudzēs. Tādi ir arī Rīgas vācu draudzēm. Ja Jums nācies pētīt arī kādus senčus Igaunijas pusē, tad būsiet pamanījuši, ka Igaunijā šādi draudzes locekļu saraksti ir daudz vairāk. Man nav zināms, vai tas tādēļ, ka Latvijā tie gājuši bojā vai arī varbūt ne visās draudzēs tādi vesti. Katrā ziņā, mūsu Radurakstos to ir daudz mazāk nekā Igaunijas Saaga vietnē.
Kā jau pagājušā ierakstā skaidroju, vienā draudzē apvienojās vairāku muižu ļaudis. Draudzes locekļu saraksti lauku draudzēm kārtoti pēc muižām un mājām, līdzīgi kā dvēseļu revīzijās.
Tie var būt pat senāki nekā dvēseļu revīzijas, tā piemēram, Liezēres luterāņu draudzes locekļu saraksti ir par no 1720. gada. Vienīgi identificēt tajos senčus nebūs tik viegli, jo tas vēl ir laiks pirms uzvārdiem.
Kā vienmēr ģenealoģijā, jāsāk ar jaunākajiem sarakstiem un tad jākāpjas atpakaļ pagātnē.
Kā piemēru apskatīsim Liezēres draudzes locekļu saraksta fragmentu. Tajā uzskaitīti Mēdzūlas muižas Sīļu māju iemītnieki. Draudzes locekļu saraksts datēts ar 1850. gadu, bet acīmredzot tas ir gads, kad sarakstu sāka veidot. Tajā ir ziņas arī par 1860. un 1870. gados dzimušiem.
Saīsinājumi pie pirmā vārda ir W. (Wirth) - saimnieks un atr.[aitnis] = interesanti, ka lietots latviskais saīsinājums “atr.” un nevis vāciskais “Wittwer”.
Pārējie ģimenes locekļi apzīmēti ar saīsinājumiem W.s.S (Wirth sein Sohn) - saimnieks, viņa dēls, Wb. (Weib) sieva, S. (Sohn) - dēls un T. (Tochter) - meita.
Saimnieks Jēkabs Birnsons dzimis 1796. gada 15. septembrī mācītājmuižā (vāc. Pastorat). Citiem reģistriem norādīti uzreiz divi datumi – dzimšanas un kristību.
Seko iesvētību (vāc. Confirmation) datums. Reizēm kristību ieraksti nav saglabājušies, bet ir tikai iesvētību saraksti. Iesvētības notikušas vidēji 18 gadu vecumā, bet var būt kādu gadu ātrāk vai vēlāk.
6. kolonnā ir ziņas par laulībām. Bieži izmantots saīsinājums "cop.", t.i. copuliert = salaulāts. Pie saimnieka Jēkaba norādīts, ka viņš kļuvis atraitnis (atr.) 1850. gadā. Tātad šī gada reģistros var meklēt viņa sievas miršanas ierakstu.
7.-9. kolonnā ir atzīmes par zināšanām lasītprasmē un ticības mācībā. Parasti saīsināts kā “g” = "gut" (labas) vai “zg”, kas varētu nozīmēt “ziemlich gut” – diezgan labas.
Seko atzīmes par to, kad pēdējo reizi apmeklēts vakarēdiens (vāc. Abendmahl) un kad cilvēks pievienojies draudzei (vāc. in Gemeinde gekommen).
Abās platākajās kolonnās labajā pusē ir ziņas par to, kad cilvēks miris vai pametis draudzi un piezīmes. Pie aizgājušajiem atzīmēts, ja kāds nodots rekrūšos. Tā šajā piemērā saimnieka dēls Miķelis 1873. gadā paņemts rekrūšos. Par to liecina atzīme “Rekr. 1873”
Piezīmju kolonnā (Besondere Bemerkungen) var būt arī atzīmes par citām mājām, uz kurām cilvēks aizgājis vai no kurienes atnācis. Tad jāpārbauda, vai pie to māju iemītniekiem cilvēks nav minēts vēlreiz.
Liezēres draudzei ir arī senāki draudzes locekļu saraksti. 1800.-1807. gadu sarakstos uzvārdi vēl nav minēti un starp Mēdzūlas Sīļu māju iedzīvotājiem nevienu 1796. gadā dzimušu Jēkabu nevar atrast.
Zinot, ka Jēkabs bija dzimis mācītājmuižā, skaidrs, ka jāmeklē starp mācītājmuižas iemītniekiem. Tur pie mājām ar nosaukumu Gauslehn (vai Gruslehn) Sihle tiešām atrodams Jēkabs, kura dzimšanas datums sakrīt ar mums jau zināmo. Šajā gadījumā septembris saīsināts kā "7br" - mēneša nosaukums cēlies no vārda latīņu septiņi - septem.
Tā soli pa solim, pievēršot uzmanību visām norādēm un detaļām, var kāpties tālāk pagātnē un Liezēres draudzes gadījumā, “aizrakties” līdz pat senčiem 18.gadsimta sākumā.