top of page
Search

Pagasti, muižas un draudzes

Vai draudze ir tas pats pagasts? Vai muiža un pagasts ir viens? Kā saprast administratīvo iedalījumu?


Kartogrāfa galds
Radīts ar Dall-E

Latvijas administratīvā iedalījuma vēsture ir sarežģīta. Kurzemei-Zemgalei, Vidzemei un Latgale – katrai bija atšķirīga vēsture, atšķirīga pārvalde un atšķirīgs administratīvais dalījums. Protams, vienā bloga ierakstā to nav iespējams izskaidrot, bet varu norādīt uz dažām lietām, kam dzimtas pētniekam jāpievērš uzmanība.


Visbiežāk ziņas par senču piederību kādam pagastam nāk Latvijas laika. Varbūt ir saņemta izziņa par dzimšanu, laulību vai miršanu un tur šādas ziņas norādītas. Varbūt esiet atraduši ziņas 1941. gada skaitīšanā, tātad ziniet, kurā pagastā senči tobrīd dzīvoja. Tomēr pagastu vēsture ir sarežģīta un starpkaru perioda pagasti ne vienmēr sakrita ar Krievijas impērijas laika pagastiem.


Pagasti izveidojās pēc dzimtbūšanas atcelšanas (Kurzemē 1817.g., Vidzemē 1819.g.). Gan Kurzemē, gan Vidzemē, zemnieki tika pierakstīti zemnieku pagastos (vāc. Bauerngemeinde). Lielākoties pie katras muižas izveidojās arī attiecīgs pagasts. Bet vienā pagastā varēja apvienoties arī zemnieki no dažādām muižām, kas piederēja vienam īpašniekam (Vidzemē). Mazie pagasti drīkstēja arī apvienoties, bet sākumā tikai ar muižnieka atļauju.


1866. gadā tika izdots pagastu pašvaldību likums, kas cita starpā ļāva mazus pagastus, kuros bija mazāk par 200 personām, pievienot citiem. Sekoja pagastu apvienošana. Laba pārskata tabula par apvienotajiem pagastiem atrodama grāmatā “Latvijas zemju robežas 1000 gados”. Pagastu robežas laika gaitā daudz mainījušās, un ir iespējams, ka Jūsu senču dzimtā sēta bijusi piederīga dažādiem pagastiem.


Atrodot 1919. vai 1920. gadā izdotu Latvijas pasi, viegli samulst, ieraugot dīvaino apzīmējumu “tāda un tāda pagasta pilsonis”. Pagasts bija atbildīgs par dažādiem nodokļiem: rekrūšiem, ceļu uzturēšanu, karaspēka izmitināšanu un nespējnieku uzturēšanu. Tāpēc katrs zemnieks bija pierakstīts kādam pagastam, lai kur arī vēlāk dzīvotu. Un šī pagasta piederība bija norādīta arī pasē. Sekojot šīm norādēm, parasti attiecīgajā pagastā var atrast senākās paaudzes.


Var gadīties, ka pirmajās pasēs vēl lietoti vāciskie pagastu nosaukumi.



fragments no pases

Tā šajā piemērā rakstīts “Kodjakas pagasta pilsone”. Kur gan Latvijā ir Kodjaka?

Šajā gadījumā palīdz norāde “Valmieras apriņķis” un, sameklējot Vikipēdijā rakstu par Valmieras apriņķi, atradīsiet arī visus tajā savulaik ietilpušos pagastus ar to vāciskajiem nosaukumiem. Koddiak bija Rozēnu pagasta vāciskais nosaukums.


Kad lasīsiet, kristību ierakstus baznīcu grāmatās, pievērsiet uzmanību dzimšanas vietai. Parasti būs norādīta muiža/pagasts un zemnieku mājas, kā šajā piemērā: Lubejas muiža un Lejas Krievleju mājas.


Kristību ieraksts

 

Vienā baznīcas draudzē bija apvienoti vairāku apkārtējo muižu ļaudis. Tā Liezēres draudzes novadā ietilpa Liezeres mācītājmuiža (Löser Pastorat), Liezeres muiža (Loesern, Lösern, Löser), Ozolu muiža ar Olu muižu (Ekau, Eckhof mit Ohlenhof), Mēdzūlas muiža (Meselau) un Lubejas muiža (Lubei, Lubey). Šo informāciju varat meklēt Vikipēdijā, meklējot piemēram “Liezēres draudzes novads”.


Kāpēc svarīgi zināt muižu?

  • Jo tad zināsiet, kuras muižas dvēseļu revīzijās meklēt senčus. Augstāk minētājā piemērā kristības ir Liezēres draudzē, bet attiecīgie zemnieki bija no Lubejas muižas/ pagasta. Tādā gadījumā senči Jums jāmeklē Lubejas muižas dvēseļu revīzijās.

  • Tāpat, ja meklēsiet arhīvā 19. gadsimta pagasta iedzīvotāju sarakstu, tad šajā gadījumā Jums jāmeklē Lubejas pagasta valdes fondā un nevis Liezeres pagasta valdes fondā.

  • Un vēl šī norāde uz muižu palīdzēs atrast attiecīgās mājas kartē – tām jābūt šo muižu apkārtnē.


kartes fragments

Vidzemes draudžu un muižu robežas var pētīt kartes.lndb.lv pie administratīvajām kartēm (Wegekarte), bet Kurzemei šāda analoga nav. Vismaz man nav zināms.


Latvijas laika pagastu robežas vislabāk redzamas 1934. gada ceļu kartē vietnē Vesture.dodies.lv.


Izmantotā literatūra

“Latvijas zemju robežas 1000 gados”, sast. A. Caune, 1999

71 views

Comments


bottom of page