Šīs ir grāmatas, kuras visbiežāk izmantoju, meklējot informāciju dzimtu pētīšanai. Dažas ir pieejamas internetā, bet lielākā daļa meklējamas bibliotēkās vai jāpērk no lietoto grāmatu pārdevējiem.
1. Latviešu Uzvārdi arhīvu materiālos. I. Meža vadībā tapušais Latviešu valodas aģentūras izdevums iznāca vairākos sējumos no 2017-2022 un tagad pieejams arī kā datubāze uzvārdi.lv
Tajā atradīsiet:
Cik cilvēku ar kādu konkrēto uzvārdu reģistrēti Latvijā 2020. gadā?
Kuros pagastos uzvārds reģistrēts 1935. gadā, reizēm ir arī norādes par senākiem avotiem?
Uzvārda nozīmes skaidrojumu
Noteikti izlasiet arī ievadrakstus, kas skaidro uzvārdu vēsturi katrā no vēsturiskajām zemēm.
2. Latviešu personvārdu vārdnīca (K. Siliņš, Zinātne, 1990).
Tajā atradīsiet skaidrojumu, par personvārdu izcelsmi. Skaidrots, no kāda vārda tas radies, kad un kurā vietā pirmoreiz minēts un pat statistikas dati par vārda izplatību.
3. Latvija 19. gadsimtā. Vēstures apceres (Red. J. Bērziņš, Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2000).
Šajā grāmatā ieskatos, lai saprastu vēsturisko kontekstu –
Kāda bija dzīve zemniekiem un pilsētniekiem 19. gadsimtā?
Kādi likumi tika pieņemti un kā tie mainīja dzīvi?
Kādas institūcijas regulēja dzīvi ? Tas reizēm palīdz saprast, kādu iestāžu fondos meklēt kādu informāciju.
4. Rīgas ielu, laukumu, parku un tiltu nosaukumu rādītājs (red. A.J. Zālīte, Rīga, 2000).
Šis ir rādītājs, kurā meklēt Rīgas ielu vēsturiskos nosaukumus. Savulaik, ielām nosaukumi bija arī vācu un krievu valodās, turklāt tie bija tulkojumi, nevis tikai atveidojums svešvalodā. Piemēram, Krāsotāju iela vāciski saucās Färberstrasse, bet krieviski - Kрасильная улица.
Bez šī rādītaja neiztikt, ja meklējat ziņas mājas grāmatās. Daļēji šī pati informācija pieejama arī Ciltskoki.lv (Palīgs>Rīgas ielu agrākie nosaukumi).
5. Latvijas zemju robežas 100 gados (sast. A. Caune, Latvijas Vēstures institūta apgāds 1999).
Šajā grāmatā meklēju ziņas, kad netieku skaidrībā par kādas vietas piederību pagastam. Lai zinātu, kura pagasta fondā ziņas meklēt, jāzina, kurami muižai un vēlāk pagastam kādas mājas piederēja. Protams, lielisks palīgs ir arī internetā atrodamās vēsturiskās kartes vesture.dodies.lv un kartes.lndb.lv vietnēs.
6. No NKVD līdz KGB. (red. R. Vīksne, K. Kangeris 1999)
Šo krimināllietu rādītāju aprakstīju nesenā bloga ierakstā, bet gribu to atkal pieminēt. To izmantot nākas visai bieži, lai pārbaudītu ziņas par kādiem cilvēkiem, par kuru likteni ģimenēs palikuši tikai nostāsti.
7. Palīglīdzeklis Latvijas arhīvu un bibliotēku 16.gadsimta – 20. gadsimta sākuma vācu rokrakstu paleogrāfijā (Sast. M. Betihers, E.Rubina, K. Zvirgzdiņš, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas arhīvistu biedrība 2018). Šis, šķiet, ir pirmais un vienīgais mācību līdzeklis latviski par vēsturisko vācu rokrakstu lasīšanu. Lai gan tas nav specifiski veidots dzimtu pētniekiem un diemžēl neapskata baznīcu grāmatu vai dvēseļu revīziju ierakstus, tomēr tajā skaidrota vācu rokraksta attīstība. Apskatāmi rokrakstu piemēri un to transkripcijas.
Protams, šīs nebūt nav vienīgās dzimtu pētniekiem noderīgās grāmatas, bet gan tikai maza izlase! Katram pētniekam noteikti būs papildinājumi, jo īpaši, ja runa ir par kādas vienas konkrētas vietas vai perioda pētīšanu.