Līdzko pētnieks ķeras pie baznīcu grāmatām, tā saskaras ar vēsturiskajiem vietvārdiem. Kā saprast vēsturiskos vietvārdus? Kā tie saucas mūsdienās? Kur meklēt papildu informāciju par kādu vietu?
Vēsturiski Latvijā lietoti vietvārdi latviešu, vācu un krievu valodās, un reizēm tie bija pavisam atšķirīgi. Tā piemēram, Jelgava latviski vēsturiski saukta arī par Mītavu, bet vāciski pazīstama tikai ar vādu Mitau. Atšķirīgi bija pat upju nosaukumi. Ja latviski ir Gauja un Lielupe, tad vāciski – Kurländische Aa un Livländische Aa. Krievu valodas nosaukums tāpat varēja pavisam atšķirties, tā, piemēram, latviski ir Daugavpils, vāciski- Dünaburg, krieviski- Двинcк.
Kur meklēt palīdzību vēsturisko vietvārdu noskaidrošanā?
Man pirmais palīgs ir mājas lapa Vietvārdi Latvijā:
Tajā var meklēt pēc vāciskā vārda un atradīsiet latviskos nosaukumus. Tomēr pētniekam jābūt uzmanīgam, jo vairāki muižu nosaukumi ir vienādi. Piemēram, Jaunās muižas jeb vāciski Neuhof ir daudzās Latvijas vietās. Lai identificētu īsto Jauno muižu, būs jāieskatās arī vēsturiskajās kartēs vēsture.dodies.lv.
Es šonedēļ turpināju pētīt Veselavas pusi un baznīcu grāmatās saskāros ar muižas nosaukumu Neuhof. Kad papētīju vēsturiskās kartes, tad sapratu, ka domāta Jaunraunas muiža jeb vāciski Ronneburg Neuhof, jo tā atrodas vistuvāk Veselavai un abas bija piederīgas Raunas draudzei.
Par 1892/1893. gada adrešu grāmatām rakstīju jau iepriekš, bet vēl viens ļoti noderīgs avots, ja vēlaties ko vairāk uzzināt par kādu vēsturisku vietu, ir Baltisches Historisches Ortslexikon (Baltijas vēsturiskais vietu leksikons).
Tas izdots vācu valodā divos sējumos. 1985. gadā iznāca sējums par Igaunijas daļu, bet 1990. gadā - par Latviju. Sastādītāji – Vācijā strādājošā Baltijas vēsturiskā komisija (vāc. Baltische Historische Komission) - pamatā balstās uz rakstītiem avotiem un apkopo svarīgākās ziņas par vēsturiskajām vietām. Leksikons pieejams internetā.
Ko gan šeit var atrast par Veselavas muižu?
Vispirms, norādīts vāciskais un latviskais (šajā gadījumā vēsturiskais) nosaukums – Wesselshof un Veselauska. Leksikonā apskatītas ne tikai muižas, bet arī pilsētas un miesti.
Tālāk dota atrašanās vieta no tuvākās pilsētas gaisa līnijā, šajā gadījumā 12 km no Cēsīm (vāc. Wenden), 9km no Raunas (vāc. Ronneburg) baznīcas
Seko lauksaimniecības zemes lielums un sadalījums pēc 1909/1912. gadu adrešu grāmatas. Veselavas gadījumā tie ir 1344 ha muižas zemes (vāc. Hoflage), 701 ha kvotu zemes (vāc. Quote) un 2953 ha zemnieku zemes (vāc. Bauerland). Muižai piederīgas 53 zemnieku saimniecības (Gesinden).
Zem Nr. 1) aprakstīta muižas vēsture – kad un kurš to dibinājis, kas bijuši īpašnieki. Pieminēti arī citi muižas vēsturē nozīmīgi gadskaitļi, kā šajā gadījumā Tabakas fabrikas izveidošana 1782. gadā un zemnieku nemieri 1841. gadā.
2) Īpašnieki, kuriem muiža piederējusi ilgāku laiku. Veselavas gadījumā 1797. -1920. gadā muiža piederēja Kampenhauzenu dzimtai.
3) Vēsturiskā administratīvā piederība. Šajā gadījumā - Veselavas pagasts.
4) Draudzes piederība. Šajā gadījumā Raunas draudze.
5) Muižas īpašumi ieskaitot pusmuižas, krogus, dzirnavas. Šajā gadījumā uzskaitīta Paula pusmuiža (vāc. Beihof jeb Bh.), lopu muižas Pakodēs, Rabakās, Sīļos un Skujās (vāc. Hoflage jeb Hofl.) un no 1826. gada Rieķos un Mellužās.
6) Nosaukumu varianti un izcelsmes skaidrojums. Veselavas nosaukums veidojies no pirmā īpašnieka Veselovska uzvārda. 1909. gadā lietots vārds Veselauska, bet 1935. gadā – Veselava.
Šķirkļa beigās norādīti avoti.
Nedaudz atšķirīga informācija norādīta par pilsētām un miestiem:
1) Vēsture
2) ekonomika, satiksme, iedzīvotāji
3) Laicīgās celtnes
4) Visu konfesiju baznīcas
5) Pilsētas daļas un priekšpilsētas
6) Nosaukuma varianti
Leksikonā vērtīgi ir arī dažādu vēsturisku terminu skaidrojumi. Tie, tāpat kā saīsinājumu skaidrojumi, meklējami vārdnīcas sākumā.
Comments