top of page
Search

Meklējam ziņas par Vitebskas guberņu

Pagājušā reizē rakstīju par Kurzemes un Vidzemes adrešu grāmatām, bet kā ir ar Latgali? 1892. gada Kurzemes un Vidzemes adrešu grāmatām analoga izdevuma Vitebskai nav. Tomēr, pētot radurakstus, noderīgs būs Vitebskas guberņas apdzīvoto vietu saraksts (Список населенных мест Витебской губернии).


Grāmatas vāks

Latgale ietilpa Vitebskas guberņas sastāvā, tajā bija atšķirīga pārvalde un likumi. Šeit netika lietota vācu valoda, tāpēc arī izdevumi jāmeklē krievu valodā.


Vitebskas guberņas apdzīvoto vietu sarakstu (Список населенных мест Витебской губернии) 1906. gadā izdevusi Statistikas komiteja. Tas ir pieejams internetā vairākās vietnēs. Man visērtāk likās lejuplādēt pdf failu no Krievijas Nacionālās bibliotēkas, jo tas ir labākā kvalitātē nekā citas internetā skatāmās versijas.


Ģeogrāfija un iedzīvotāji

Grāmatas sākumā ir statistikas dati par Vitebskas guberņas ģeogrāfiju un iedzīvotājiem. Te mēs uzzinām, ka visvairāk ezeru ir Ļepeļas apriņķī (Baltkrievijā) – 349, tad seko Sebežas (341) un Rēzeknes (318) apriņķi. Lielākais ezers ir Lubānas ezers, kurš senās kartēs saukts pat par jūru – Mare Lubanicum (73,9 km2). Daļa no tā gan skaitījās Vidzemes guberņā.


Statistika par etnisko sastāvu ņemta no 1897. gada skaitīšanas. Saskaņā ar Vikipēdijas datiem, tolaik visvairāk latviešu dzīvoja Ludzas apriņķī (64,2%). Vismazāk latviešu (Vitebskas guberņas latviskajos apriņķos) dzīvoja Daugavpils apriņķī (39%). Līdzīgās proporcijās Daugavpils apriņķī dzīvoja krievi (15,3%) un baltkrievi (13,8%). Ebreji tolaik visvairāk dzīvoja Daugavpils apriņķī - 20%.


Interesanta ir karte ar lasītpratējiem. Tumšāk iekrāsotie apriņķi ir biezāk apdzīvotie, bet procentuālais lasītpratēju skaits norādīts kvadrātiņos katrā apriņķi. Daugavpils apriņķī 40,3% bijuši lasītpratēji, Rēzeknes apriņķī – 35,8%, bet Ludzas – 39,6%.


Karte ar apdzīvotības blīvumu
Apdzīvotība un lasītpratēji. (Krievijas Nacionālā bibliotēka)

Pilsētu un miestu apraksti

Seko pilsētu apraksti ar sīku un smalku statistiku – piemēram, Daugavpilī ir 97 ielas un 5117 dzīvojamo namu (no tiem 887 - mūra, bet 4230 – koka) un 702 petrolejas laternas. Kanalizācijas tolaik vēl nav bijis, to nodrošināja izvešana ar mucām. Uzzinu, ka Daugavpilī bijušas 16 viesnīcas ar 132 numuriņiem un cenu no 30 kapeikām līdz 1,50 Rbļ.


Nākamie ir miestu apraksti. Tā, piemēram par Līvenhofu jeb Līvenmuižu (mūsdienu Līvāni) rakstīts, ka to 1533. gadā nodibināja pazīstamā Līvenu dzimta, bet grāmatas izdošanas laikā tā pieder baronam Korfam. Līvenhofā atrodas ercenģeļa Mihaila baznīca. Pirmā baznīca celta jau 1678. gadā, bet 1880. gadā to atjaunojis barons Korfs.


Pagasti un ciemi

Visbeidzot seko alfabētisks pagastu uzskaitījums ar ciemiem.


Viens no pirmajiem un svarīgākajiem uzdevumiem dzimtas pētnieka darbā ir noskaidrot, kurai draudzei bija piederīgi senči. Ja zināms ciems, kurā senči dzīvoja, tad šajā uzziņu grāmatā var noskaidrot, pie kuras draudzes ciema iedzīvotāji bija piederīgi.

Norādītas šādas ziņas:

  • Pie kādiem ūdeņiem ciems atrodas (te ieskaitīta arī aka. Acīmredzot, bijis svarīgi uzskaitīt, no kurienes ciems ņem ūdeni)

  • Vai ciems pieder kādai lauku sabiedrībai vai zemes īpašniekam;

  • Zemes lielums desetīnās

  • Iedzīvotāju skaits

  • Kādai draudzei piederīgi

  • Attālums līdz Vitebskai, apriņķa pilsētai un pagasta valdei.


Tabula
Fragments ar Ludzas apriņķa balvu pagasta ciemiem (Krievijas Nacionālā bibliotēka)

Jāatzīst, ka meklēšana šajā izdevumā interneta versijā nav ērta, jo elektronisks satura rādītājs neeksistē. Jāskrullē cauri grāmatai, kamēr atrodat sev interesējošo pagastu. Pašās grāmatas beigās ir arī alfabētiskais apdzīvoto vietu saraksts, bet, tā kā lappušu numuri nesakrīt ar kadru numuriem, tad arī tas maz līdz. Tomēr neatlaidīgu pētnieku jau tas nebiedēs :)

170 views

Comments


bottom of page