Kāds bija mans dzimtu pētnieces 2025. gads?

Katrs gads dzimtu pētīšanā nāk ar saviem izaicinājumiem un atklājumiem, bet 2025. gads bija īpašs. Tas lika man pārvērtēt savu darbu, mācīja pielāgoties jauniem apstākļiem un vienlaikus atgādināja, kāpēc es šo darbu vispār daru – jo mani tas interesē un saista. Man patīk, ka mana darba rezultāts kādam cilvēkam ir personiski svarīgs.

Kas tad īsti notika šajā gadā? Ja būtu jāsaka vienā vārdā – man liekas, ka var droši teikt, ka šis bija dramatisks gads! Lielākie notikumi gan sablīvējās rudenī – oktobrī Familysearch vietnē slēdza piekļuvi starpkaru perioda Latvijas dokumentiem. Tas gan bija gaidāms, jo arī Familysearch jāpakļaujas Latvijas likumdošanā paredzētajiem ierobežojumiem uz 110 gadiem, tomēr tas bija trieciens visiem dzimtas pētniekiem. Atzīstos, ka arī es kādu brīdi apsvēru domu mainīt nodarbošanos. Šogad pirmo reizi piedāvāju kursus angļu valodā pētniekiem ārzemēs. Biju jau izsludinājusi jaunu kursu oktobrī, kad piekļuve dokumentiem tika slēgta. Šoks! Ko tad mēs pētīsim, ja dokumenti nav pieejami?

Te varu pateikties motivētai kursu dalībniecei, kura mani pierunāja tomēr taisīt kursus, un es izdomāju citu formātu, kā tomēr realizēt šo ieceri. Kursi notika, un, lai gan grupa bija maza, bet toties tā bija ļoti ieinteresēta un pieredzējusi. Esmu pateicīga savām kursa dalībniecēm no Amerikas, Kanādas, Lielbritānijas un Austrālijas par atbalstu un arī par aktīvu līdzdarbošanos, ieteikumiem, jautājumiem! Dokumentu pieejamības ierobežojumi gan padara jebkuru izpēti no ārzemēm praktiski neiespējami bez kāda vietējā palīga, kas var sagādāt dokumentu kopijas no arhīva. Ļoti gribētos cerēt, ka šo problēmu kādā brīdī atrisināsim.

Tomēr bija arī labā ziņa – novembrī klajā nāca jaunais Gemini mākslīgā intelekta modelis, kurš beidzot atrisināja rokrakstu lasīšanas problēmu. Līdz tam nevienam modelim tas īsti nebija pa spēkam. Pilnīgi droši var teikt, ka mākslīgais intelekts nu ir uz palikšanu arī ģenealoģijas nozarē. Paredzams, ka arvien vairāk lielās platformas kā Ancestry un Familysearch izmantos MI dokumentu indeksēšanai. Šobrīd šķiet, ka Ancestry to izmanto veiksmīgāk, vismaz attiecībā uz Latvijas dokumentiem.

Šis bija arī grāmatu gads. Vairākus mēnešus strādāju pie Sikšņu dzimtas grāmatas un arī par šo pieredzi esmu ļoti pateicīga gan pasūtītājam Valdim Siksnim, gan māksliniecei Daigai Dunsei, ar kuru sadarbojāmies. Pētījuma pārtapšana grāmatā varbūt ir lielas daļas pētnieku mērķis. Labi, varbūt ne vienmēr tā būs grāmata – kādam būs mape ar materiāliem, citam varbūt tikai ciltskoks, bet kaut kādu taustāmu un citiem nododamu rezultātu vajag. Man patika rakstīt un domāt par to, kāda bija aprakstāmo cilvēku dzīve un personība, bet jāatzīst - tas arī bija ļoti laikietilpīgi un visvieglāk to izdarīt, kad vēl nezini, cik daudz darba tas faktiski prasīs. 

Grāmatiņu izdeva arī Paula kungs no Šveices, ar kuru sadarbojos jau vairākus gadus, pētot viņa latviešu saknes. Grāmatiņas raksta vai ir uzrakstījušas divas man zināmas savas dzimtas pētnieces un par to man arī ir liels prieks!

Mana vecvecmāmiņa Ella Buša dz. Zvejniece savukārt nonāca Latvijas Nacionālā arhīva izdotajā pētījumā par Latvijas Sieviešu organizāciju padomes darbību. Ellas aktīvā sabiedriskā darbība mums pašiem dzimtā bija maz zināma, jo par jebkādām sabiedriskām aktivitātēm t.s. buržuāziskās Latvijas laikā pēc kara neviens negribēja lieki runāt. Tā nu sanācis, ka manis pašas dzimtas stāstiem pienesumu devušas arhīva pētnieces, par to pateicos!

Starp grāmatām bija arī viena performance. Septembrī Baltajās naktīs Džefs Alnuts (Geoff Allnut) no Lielbritānijas uzstājās ar dzejas performanci par latvieti Arvīdu Pūru. Arvīds bija bijušais leģionārs, kas pēc kara dzīvoja Džefa vecāku mājās. Vienu dienu bijām kopā aizbraukuši uz Dāviņu pagastu, kur tukšā labības laukā meklējām bijušo mājvietu. Te blakus laukā sāka strādāt traktors un, kā izrādījās, traktorists vēl labi atcerējās veco, garo koka māju, kas nojaukta kaut kad salīdzinoši nesen. Pētnieki nebrīnīsies par to, ka īstie cilvēki nāk īstajā brīdī!

Protams, bija arī lielāki un mazāki dzimtu pētījumi un šķiet, ka arvien vairāk pie manis nonāk tieši sarežģītie uzdevumi - kad cilvēki paši ir apkopojuši internetā pieejamās ziņas, bet ar to nepietiek. Dažreiz arhīva dokumentos izdodas atrast vajadzīgo, bet ir bijuši arī gadījumi, kad atrisinājumu neizdodas rast. Īpaši sarežģīti ir tie gadījumi, kad pasūtītāju senči Latviju pametuši 19. gadsimta beigās vai 20. gadsimta sākumā. Tur vienmēr ir daudz mītu un nezināmā.

Un tomēr – atgriežoties pie tās novembra labās ziņas par Gemini. Ko sagaidīt no nākamā gada? Amerikāņu ģenealogi saka, ka MI ienāks ikviena dzimtas pētnieka dzīvē. Ja iesākumā par jaunajām tehnoloģijām interesējās tikai atsevišķi cilvēki, tad pamazām, MI rīkiem kļūstot vienkāršākiem un spējīgākiem, tos sāks izmantot arī plašāka sabiedrības daļa. Pie mums varbūt tas notiks mazliet lēnāk, bet gan jau arī notiks. Un man tas liekas aizraujoši, jo tas taču pavērs jaunus ceļus, ļaus kādas lietas izdarīt ātrāk. Protams, pa ceļam būs daudz vilšanās, mocības un cīņas, cenšoties saprast, ko un kā var un ko nevar izdarīt ar MI, bet tas vienalga ir interesanti.

Ceru uz interesantu gadu un novēlu visiem pētniekiem nezaudēt apņēmību un zinātkāri! Un paldies visiem, kas bijāt līdzās šogad!

Laimīgu Jauno gadu!