Vai Jūsu dzimtas locekļi Otrā pasaules kara laikā pameta Latviju? Tad pirmā adrese, kur meklēt ziņas ir Arolsenas arhīvs Vācijā.
Arolsenas arhīva nosaukums norāda uz tā atrašanās vietu Bad Arolsenā, Vācijā. Agrāk arhīvs bija zināms kā Starptautiskais meklēšanas dienests (ITS), šobrīd tas saucas Starptautiskais Nacistu izmeklēšanas centrs.
Tajā ir pasaules lielāka kolekcija ar dokumentiem par nacionālsociālisma upuriem un izdzīvojušajiem.
Starp šiem dokumentiem ir arī pārvietoto personu (angliski DP – displaced persons) un piespiedu darba strādnieku kartītes. Šo divu veidu dokumenti visvairāk attiecas uz latviešiem.
DP kartītes atrodamas tiem cilvēkiem, kas Otrā pasaules kara beigās pameta Latviju un Vācijā nonāca bēgļu nometnēs. Ne visi cilvēki izvēlējās dzīvot nometnēs, citi meklēja iespējas dzīvot un strādāt ārpus nometnēm. Par viņiem ziņas arhīvā nebūs.
Piespiedu darba strādnieku kartītes attiecas uz tiem, kurus kara laikā tika nosūtīja uz nacistu darba nometnēm Vācijā.
Koncentrācijas nometnēs ieslodzīto dokumenti. Arī šajā trešajā dokumentu kopā atrodamas ziņas par Latvijas iedzīvotājiem.
Kāda informācija atrodama DP kartītēs?
DP kartītes sāka veidot 1944. gada beigās Sabiedroto okupācijas zonās. Diemžēl arhīvā nav kartītes no nometnēm PSRS okupācijas zonā.
Dažādas iestādes un organizācijas reģistrēja bēgļus, tāpēc vienam cilvēkam var būt vairākas kartītes.
Tajās atrodama sekojoša informācija:
Vārds un uzvārds, tostarp dzimtais uzvārds sievietēm.
Dzimšanas datums un vieta.
Valstiskā piederība, tautība un ticība. Dažādu iemeslu dēļ cilvēki varēja norādīt nepatiesas ziņas par savu tautību vai valstisko piederību. Nacionalitāte noteica, vai kāds cilvēks varēja kļūt par DP un saņemt vajadzīgo atbalstu un kurā nometnē viņš nonāca. No otras puses, dažām nacionalitātēm varēja draudēt piespiedu repatriācija. 1945. gada aprīlī SHAEF (The Supreme Headquarters Allied Expeditionary Force – sabiedroto militārā pārvalde, kas bija atbildīga par DP kara laikā) memorands Nr. 39 noteica, ka padomju pārvietotās personas tiks repatriētas neskatoties uz viņu gribu.
Valodas, kādās cilvēks runā. Zinot cilvēka runātās valodas, var mēģināt atšifrēt viņa izcelsmes vietu arī tad, ja norādītas nepareiza dzimšanas vieta.
Dzīvesvieta pirms kara, 1938. gadā.
Profesija. Zinot cilvēka profesiju, var analizēt, kādas iespējas viņam bija strādāt pēc kara vienā vai otrā valstī un kurp viņš varēja izceļot.
Uzskaitītas DP nometnes, kurās persona reģistrēta.
Informācija par ģimeni. Kartītēs tika norādītas ziņas ne tikai par bērniem, bet arī par Latvijā palikušajiem vecākiem.
Fotogrāfijas. Tās gan dokumentos ir reti.
Veselības stāvokļa novērtējums. Pārbaudes tika veiktas pirms izceļošanas. Īpaši uzmanība tika pievērsta iespējamai saslimšanai ar tuberkulozei.
Diemžēl esmu redzējusi, ka pārvietoto personu kartītēs norādītie dati ir nepareizi. Piemēram, pēc norādītā gada un vietas, dzimšanas ieraksts tomēr nav atrodams. Droši vien, ka cilvēkam bija kādi iemesli slēpt patiesos datus. Par laimi, šādi gadījumi ir reti.
Sākot no 1947. gada "dīpīši" sāka izceļot uz jaunām mītnes zemēm. Informāciju par to, kur kurš izceļojis, atradīsiet tikai ļoti retos gadījumos. Kartītēs gan mēdz būt norādes par vēlamo emigrācijas valsti, tomēr ne vienmēr izdevās izceļot tieši uz iecerēto mītnes zemi.
Meklējot, ņemiet vērā, ka uzvārds var būt pierakstīts kļūdaini. Reģistrētāji varēja būt citas valodas pārstāvji, kas latviskos uzvārdus pierakstīja pēc savas saprašanas. Izmēģiniet dažādus rakstības variantus!
Izmantojiet arhīva veidoto e-ceļvedi, kurā skaidrota kartītē atrodamā informācija. Tas pieejams angļu, vācu un arī krievu valodā.