Atcerieties stāstu par Arvīdu Pūru, kurš tika iesaukts leģionā un pēc kara nonāca Anglijā? Par viņu rakstīju vienā bloga ierakstā nesen. Meklējot ziņas par Arvīdu, pētīju arī viņa dzimtās mājas – Teņus tālaika Misas pagastā.
Arvīdam dzimtās mājas laikam bija ļoti nozīmīgas, jo savā kara un pēckara laika dienasgrāmatā iezīmējis mājas plānu. Mēģinot labāk iepazīt Arvīdu, centos kaut ko vairāk uzzināt par viņa tēva mājām.
Teņi jeb Teņas bijusi liela saimniecība jeb, pareizāk sakot, liela bijusi māja. 1935. gada tautas skaitīšanā minēts, ka tā ir vecsaimniecība ar divpadsmit (!) istabām. Cik zemnieku māju Jūs zināt ar divpadsmit istabām? Manā pieredzē parasti zemnieku mājās ir 3-4 istabas, kādu reizi ir redzētas 6, bet 12 ir patiešām reti. Tā bijusi liela saimniecība.
Vēl interesantāk, ka šajā pašā 1935. gada skaitīšanā redzams, ka vairāki mājas iedzīvotāji strādā telefona centrālē.
Vietnē vēsture.dodies.lv nesen parādījusies interesanta 1938. gada telefonu vadu tīkla shēma un tajā Teņi tiešam atrodami kā viena no telefona centrālēm.
Pameklējot vēl ziņas Periodikā, izrādās, telefona centrāle Teņi darbojusies pat vēl 1966. gadā. Kāds iedzīvotājs sūdzas par neloģisku vietu nosaukumu lietojumu (Komunisma ceļš, Nr. 27, 01.03.1966).
No raksta noprotams, ka pēc kara pasta nodaļa un telefona centrāle bija saglabājusi tikai nosaukumu, bet Teņos vairāk neatradās.
No māsīcas Ainas vēstulēm Arvīdam noprotams, ka agrākie Teņu iemītnieki bija no mājām izlikti. 1948. gadā Aina Arvīdam rakstīja: “Kā jau reiz Tev rakstīja Tava mamma, viņa un Zetiņa iet uz Kākariem gulēt, tā kā tā dzīvošana ir slikta. Manai mammītei grib lielāku dzīvokli dot, bet tā, kā viņa saka - kur tu te apkārtnē atradīsi lielāku dzīvokli? Tas bija tikai Teņos. Ja būtu cits dzīvoklis, varētu visi kopā būt.”
Kākari ir kaimiņu mājas, atrodamas vēl mūsdienu kartē, bet Teņu ēkas, kādas tās bijušas pirms kara, var apskatīt tajā pašā jau minētajā vietnē vēsture.dodies.lv, kartē 1920.-1940. g. kadastrs. Saskaitu septiņas dažādas būves un nelielu piemājas dīķi.
Kas tad dzīvoja Teņos pēc kara? Par to dažas ziņas atradu grāmatā “Latvijas pagasti” (2001): “Dāviņu skolu atvēra 1944. gadā Teņu mājās ar krievu mācību valodu, 90. gados atklāja arī klases ar latviešu mācību valodu, bet 1999. gadā skolu slēdza”.
Grāmatā atrodama arī fotogrāfija (autortiesību ierobežojuma dēļ, to šeit nepublicēšu), no kuras gan īsti nesaprotu, vai tā būtu pārbūvēta vecā Teņu māja vai tomēr cita ēka? Grāmata izdota 2001. gadā, bet šodien Teņu vietā ir vairs tikai pāris akmeņu un lieli koki. Vai tiešām ēka tik strauji sabrukusi vai nojaukta? Dāviņu pagasta bibliotekāre atbildi īsti nezina, bet sola apvaicāties.
Nākamais solis, lai izpētītu, kas dzīvoja ēkā pēc kara, būtu zonālā arhīva apmeklējums Jelgavā. Tur glabājas Padomju perioda saimniecību grāmatas. Tajās uzskaitīja kolhoza lauku saimniecībās dzīvojošos. Varbūt tur būtu atrodams arī kas vairāk par skolu?
Pagaidām jautājumu vēl ir daudz, bet pa to laiku šis stāsts kalpo par iedvesmu mākslas darbam Anglijā. Solos rakstīt, ja stāstā būs jauni pavērsieni.