Pētera Paula “Sakņu grāmata” (“Das Wurzelbuch”)
- 8. nov.
- Lasīts 2 min
Gribu iepazīstināt ar vēl kādu dzimtas grāmatu, kuras tapšanā esmu piedalījusies. Tās uzbūve, manuprāt, var kalpot par iedvesmu un piemēru daudziem pētniekiem, kas vēlas veidot savu dzimtas grāmatu.

Bāzelē dzīvojošais Pēters Pauls (Peter Paul) ir Zaļenieku draudzē kristītā latvieša Ludviga Paula pēctecis. Ludviga tēvs 1889. gadā izpirka tās pašas “Daukšas”, kurās dzimusi Aspazija. Paulu dzimta bija veiksmīgi saimnieki – Ludvigs varēja studēt. Sākumā viņš Tērbatā studēja veterinārmedicīnu. Tomēr pēc iesaistīšanās sociālistu pulciņos viņam nācās bēgt no Latvijas. Viņš turpināja studijas Šveicē, studēja medicīnu, filozofiju un ķīmiju, tad apprecējās un tur arī palika.
Tomēr “Sakņu grāmata” nav veltījums tikai Ludvigam. Tā apraksta plašo Paulu dzimtas vēsturi, cik vien to bijis iespējams izzināt.
Grāmata ir gan vācu, gan latviešu valodā, bet attēli gan ir tikai vācu sadaļā. Latviskajā daļā ir tikai teksta tulkojums.
Grāmatas uzbūve
Ievads Latvijas vēsturē. Tā kā grāmata pirmkārt veltīta Paulu dzimtas piederīgajiem Šveicē, neliels ieskats Latvijas vēsturē bija būtisks, lai lasītāji varētu saprast senču dzīvi un apstākļus.
Izcelsmes vietas. Alfabētiski uzskaitītas muižas un viensētas, kurās dzīvojuši Paulu senči – tās papildinātas ar īsu aprakstu un norādi, kurš no senčiem tur dzīvojis. Tekstu ilustrē vēsturiskās kartes un atsevišķas ēku fotogrāfijas. (Te man jāatvainojas latviešu lasītājiem, ka manas kļūdas pēc Abgunstes muižas apraksts tulkojums nav izrediģēts un palicis diezgan neveiklā automātiskā tulkojuma versijā.)

Senču saraksts. Tikai pēc vispārīgās vēstures un vietu aprakstiem seko dzimtas uzskaitījums, sākot no senākajiem. Piemēram, pirmie sarakstā ir Kārlis (1768–1811) un Līze (1775–?), kas laulājušies 1796. gadā. Jelgavas Sv. Anna lauku latviešu draudzei saglabājušies tik seni ieraksti. Tie gan meklējami nevis mūsu Radurakstu, bet gan Familysearch.org vietnē.

Dzimtas zari. Pēcnācēji iedalīti Zaļenieku un Ozolnieku zarā, kas ļauj vieglāk orientēties dzimtas struktūrā.
Biogrāfijas. Par katru dzimtas locekli sniegts īss biogrāfisks apraksts, cik vien iespējams. Par senākajiem senčiem pamatā zināms baznīcu grāmatu ierakstiem. Viņu biogrāfijās ir kristības, laulības, bērnu dzimšana un nāve. No 19. gadsimta vidus jau ir plašākas senču biogrāfijas.

Baznīcu grāmatu ierakstu transkripti. Baznīcu grāmatu fragmenti ilustrē tekstu, turklāt pievienots ne tikai tulkojums, bet arī transkripts. Šāda pieeja varētu būt noderīga, ja vēlaties mācīties izlasīt rokrakstus. Starp citu, interesanti, ka senākie Jelgavas Sv. Annas draudzes ieraksti ir latviešu valodā.

Ciltskoka shēmas. Lielisks risinājums – pievienotas nelielas shēmas ar konkrēto tekstā apskatīto paaudzi - vecākiem, bērniem un viņu laulātajiem. Četru paaudžu pēcnācēju shēma atrodama grāmatas beigās, bet nelielie ciltskoka fragmenti tekstā palīdz orientēties.

Nodaļas pēc paaudzēm. Katras paaudzes apraksts veido jaunu sadaļu: vecāki un bērni, un nākamajā nodaļā – šo bērnu ģimenes un viņu pēcnācēji.
Fotogrāfijas. Kā daudzām dzimtām, arī Pauliem pirmās fotogrāfijas saglabājušās no 19. gadsimta beigām. Latviešu tulkojumā tās gan nav atkārtoti iespiestas – tās atrodamas vācu teksta daļā.

Papildinformācija par dzimtu. Atsevišķos nodaļās slīprakstā iekļauta papildinformācija par tālākiem dzimtas atzariem un citiem pētnieku atradumiem. Pats pētīšanas process, satikšanās ar pētniekiem un negaidīti atklājumi pārvērš jebkuru dzimtas grāmatu tādā kā detektīvstāstā.
Cita noderīga informācija. Grāmatas noslēgumā vācu lasītājiem skaidrota gan latviešu valodas izruna, gan dotas mājvietu ģeogrāfiskās koordinātes. Pateicoties tām, ikviens grāmatas lasītājs varēs atrast mājvietas pat tad, ja mūsdienās tās vairs neeksistē.
Ceru, ka ieskats “Sakņu grāmatā” būs iedvesmas un ideju avots arī Jūsu dzimtas grāmatas tapšanai.
2026. gada pavasarī Paula kungs plāno viesoties Latvijā, lai iepazīstinātu ar savu darbu radus un draugus. Līdz tam interesenti var pasūtīt grāmatu, rakstot uz e-pastu: wurzel.gramata@gmail.com




Komentāri