Latvieši bija ne tikai zemnieki, bet arī pilsētnieki. Liela daļa vēlāko rīdzinieku uz pilsētu atnāca 19. gadsimta beigās. Ja Jūsu senčos ir rīdzinieki, kas pilsētā mita jau kopš 19. gadsimta sākuma vai vidus, tad iespējams varēsiet viņus atrast Rīgas nodokļu maksātāju sarakstos.
Ja man gadās pētīt kādu, kas dzimis Rīgā 19.gs. otrajā pusē, tad vienmēr pārbaudu arī Rīgas nodokļu maksātāju alfabētus Ciltskoki.lv lapā.
Lielākoties gan zemnieki vēl ilgi ilgi palika pierakstīti kā nodokļu maksātāji savos lauku pagastos, lai gan jau gadiem strādāja Rīgā. 19. gs. vidū savu pagastu varēja atstāt tikai tad, ja bija nomaksāti nodokļu parādi un avanss savā lauku pagastā. Bija jāizņem pase un par to jāsamaksā pases nodoklis, bet ne jau vienmēr šo kārtību stingri ievēroja.
Kā sameklēt nodokļu maksātāju sarakstus?
Ciltskoki.lv lapā zem "Dokumenti no Familysearch" izvēlieties "Rīgas pilsētas nodokļu pārvalde".
Redzēsiet, ka saraksti ir pēc klasēm un arī pēc dzimumiem. Meklējot ziņas par vienas ģimenes piederīgajiem, jāpārbauda gan vīriešu, gan sieviešu saraksti.
Alfabētiskie saraksti ir krievu valodā pēc uzvārdiem.
Izdalītas šādas nodokļu maksātāju klases (no krievu valodas: okladi):
Pilsoņi
Amatnieki
Kalpotāji
Strādnieki
Vecticībnieki
Goda pilsoņi
Ebreji
Visvairāk latviešus droši vien atradīsiet kalpotāju un strādnieku sarakstos. Strādnieku saraksti gan noteikti ne tuvu neatspoguļo patieso strādnieku skaitu Rīgā. Tajos ir tikai tie, kam bija izdevies pierakstīties Rīgas nodokļu maksātājos. Lielais vairums no laukiem ienākušo strādnieku vēl arvien palika pierakstīti savam lauku pagastam.
Iedalīšanu nodokļu klasēs veica īpaša komisija ar pārstāvjiem no dažādam nodokļu maksātāju kārtām – tirgotājiem, kalpotājiem un strādniekiem. Atkarībā no katras ģimenes materiālajiem un ģimenes apstākļiem izvēlējās nodokļu maksātāja klasi, t.i. maksājamo nodokļu apmēru. Ja situācija mainījās, tad varēja pārcelt uz citu nodokļu maksātāju kategoriju.
Šajā piemērā ir lapa no kalpotāju sarakstiem. Lācis Indriķis ar diviem dēliem: Jāni un Aleksandru Eiženu. Vēlākā piezīmē pievienots Aleksandra Eižena dēls Herberts Eižens.
Tālāk seko Lācis Miķelis ar dēliem, bet tā jau ir cita ģimene.
Labajā malā ir dzimšanas gads vai atzīme par to, ka cilvēks miris (krustiņš). Lielais numurs vidējā kolonnā ir nodokļu maksātāja numurs, un tas ļauj meklēt tālāk ziņas arhīvā.
Ģimeņu saraksti arhīvā.
Internetā pieejamie faktiski ir tikai nodokļu maksātāju alfabēti.
Vēstures arhīvā glabājas pilnie nodokļu maksātāju saraksti. Zinot nodokļu maksātāja numuru, var pasūtīt nodokļu maksātāju ģimeņu sarakstus no 1394. fonda.
Pilnajos sarakstos būs ziņas par visiem ģimenes locekļiem un viņu dzimšanas gadiem. Sievām būs norādīts dzimtais uzvārds. Bieži vien ir arī atzīmes, ar ko apprecējušās meitas un vai dēli dienējuši.
Šeit ir fragments no pilnajiem ģimeņu sarakstiem. Uzskaitīts Heinrihs Kārļa dēls Paegle, kurš dzimis 1866. gada 3.septembrī, un viņa ģimenes locekļi.
Kreisajā kolonnā ir nodokļu maksātāju numurs, pēc kura cilvēku var arī meklēt senākās revīzijās. Papildus šeit ir norāde, ka Heinrihs ir “zaldāta dēls”.
Labajā pusē ir ziņas par ģimenes sievietēm. Sieva Jūle Jura meita dzimusi Tamberga. Mazjā piezīmē virs uzvārda minēta dzimtā vieta - Nurmuiža.
Tālāk minēts dzimšanas datums un arī laulību datums.
Bet zemāk - ziņas par meitu Leontīni Magdalēnu Mariju.
Zaldātu bērni
19. gadsimta pirmajā pusē zaldātu dēli (saukti arī par kantonistiem) bija īpaša iedzīvotāju kategorija. Jau kopš dzimšanas viņi tika pakļauti Kara ministrijai, un pēc noteikta vecuma sasniegšanas viņi bija jānodod armijai.
1856. gadā šī kārtība tika izbeigta, bet acīmredzot, zaldātu dēlu uzskaite vēl saglabājās. Heinrihs Paegle gan bija dzimis tikai 1866. gadā, bet vēl arvien saukts par "zaldāta dēlu".
Ķerieties klāt un pārbaudiet, vai Jūsu senči rīdzinieki bija "īsti" rīdzinieki?
Izmantotā literatūra:
Eglīte, Biruta, 1957. Rīga maksā.:,2001.
Urtāns, Aigars. Nodokļu un nodevu vēsture Latvijā.:,2003.