Šajā nedēļā skatījos virkni zemesgrāmatu lietas. Kādu informāciju tajās meklēju, to izstāstīšu šajā ierakstā.
Vispirms jau man Jūs jāapbēdina – vēsturiskās zemesgrāmatu lietas pieejamas tikai uz vietas arhīvā, tās nav digitalizētas. Turklāt, tās ir ar atšķirīgu informācijas apjomu. Kā jau bieži vien, visapjomīgākā informācija ir par īpašumiem Vidzemē. Latgales zemesgrāmatās visu zemāk uzskaitīto neatradīsiet, jo sistēma Vitebskas guberņā ļoti atšķīrās.
Kas tad vispār ir zemesgrāmatas lietas? Tajās ir apkopota visa juridiskā informācija par kādu īpašumu- īpašniekiem, izmēru, pirkšanu - pārdošanu, apgrūtinājumiem. Šajā gadījumā runa ir pamatā par lauku saimniecībām un par periodu līdz Otrajam pasaules karam.
Lai sameklētu zemesgrāmatas lietu, Jums jādodas uz Latvijas Valsts Vēstures arhīvu un jāvēršas pie lasītavas darbiniekiem/-cēm. Nosauciet pagastu un vēlams arī apriņķi, kuram saimniecība piederēja 1930. gadu beigās.
Ja neziniet to, pārbaudiet pagastu robežas vēsture.dodies.lv skatāmajā 1934. gada Latvijas ceļu kartē un iedalījumu apriņķos Nacionālajā enciklopēdijā.
Arhīva darbinieki Jums tālāk palīdzēs ar attiecīgajiem fondu aprakstiem. Diemžēl ir virkne pagastu, kuru zemesgrāmatas nav saglabājušās, piemēram, Jelgavas un Bauskas apriņķu pagasti.
Kādas ziņas atradīsiet zemesgrāmatas lietā? Ne vienmēr lietā būs visi uzskaitītie dokumenti, bet veiksmes gadījumā tur būs:
Zemes izpirkšanas līgums. Vecsaimniecību gadījumā šie līgumi parasti sastādīti 19. gadsimta otrajā pusē starp zemnieku un zemes īpašnieku – muižnieku. Tajā norādīts izpērkamās zemes īpašuma lielums, nosaukums, maksājamā summa, kā arī apmaksas termiņi.Jaunsaimniecībām, kuras tika veidotas 1920. gados, līgums tika slēgts ar Zemkopības ministriju.
Zemes gabala plāns vai vairāki plāni, ja vēlāk notikusi zemes gabala sadalīšana.
Miršanas apliecības noraksts un ziņas par mantiniekiem gadījumos, kad zemes īpašnieks miris. Šīs ir vērtīgākās ziņas dzimtas pētniekam, jo norādīts, kur katrs mantinieks dzīvo, kā arī ziņas par pasi.
Kredītu, ieķīlāšanas un kredīta nomaksas dokumenti. Varēsiet izsekot, kā Jūsu sencim veicies ar zemes izpirkšanu.
Vēlāku periodu pirkšanas - pārdošanas līgumi. Nereti pirmais zemes īpašnieks šādu vai tādu iemeslu dēļ tomēr nolēma savu zemes gabalu pārdot.
Jābrīdina gan, ka dokumenti no perioda pirms Pirmā pasaules kara pamatā būs vācu un krievu valodās un tikai starpkaru periodā – latviski. Izņēmums parasti ir zemes izpirkšanas līgums, kura drukātā standarta versija ir vācu un latviešu valodās.
Arī tad, ja īpašums reiz bijis, bet vairāk nav Jūsu dzimtas rokās, ir vērts apskatīt zemesgrāmatu, jo, iespējams, tajā atradīsiet papildus interesantas ziņas savas dzimtas vēsturei.