Daudziem no mums senči nāk no pierobežas – un izcelsme meklējama Igaunijas, Baltkrievijas vai Lietuvas pusē. Attiecīgi arī dokumenti jāmeklē šo valstu arhīvos un vietnēs. Kā meklēt savus senčus igauņu pusē?
Manuprāt tiem, kam senčos igauņi vai Igaunijas latvieši, ir paveicies. Igaunijas Nacionālā arhīva un Tallinas pilsētas arhīva digitālā vietne Saaga ir ērti lietojama un saprotama. Igaunijas Vidzemes daļā tāpat kā Latvijā senākajos dokumentos izmantota vācu valoda, bet no 1890. gadiem - krievu valoda. Līdz ar to meklēšana neprasa igauņu valodas zināšanas.
Lai Saaga vietni izmantotu, Jums vispirms jāizveido savs konts. Lapas angliskajā versijā atradīsiet sarakstu ar digitalizēto dokumentu kolekcijām. Visbiežāk pētīšanai noderēs baznīcu grāmatas (Church Records) un Dvēseļu revīzijas (Soul revision lists).
Par piemēru izmantošu Kagjerves (vāc. Kawershof) pagastu, kurā dzīvoja daudz latvieši un kuru vairākkārt esmu pētījusi. Kagjerves pagasts, kuru starpkaru periodā sauca arī par Kāģeres pagastu, atrodas pavisam netālu no Valkas.
19. gadsimta beigās daudzi Kagjerves latvieši piederēja pie Valgas Jāņa draudzes un lielākā daļa šo reģistru ir jāmeklē Saaga vietnē.
Izvēlieties publiskajos arhīvos uzglabātos luterāņu baznīcu dokumentus (Lutheran church records kept in the public archives),tad Valgas dekanātu un Jāņa draudzi (Valga praostkond un EELK Valga Jaani kogudus).
Tik tālu viss ir vienkārši un baznīcu grāmatu lasīšana būs tikpat viegla vai grūta kā Latvijas draudzēm.
Kad atvērsiet konkrētās draudzes kolekciju, tad gan apraksts būs igauniski:
Izmantojiet Google translate un iztulkojiet nosaukumus, lai saprastu, kurā sadaļā jāmeklē kristīto vai laulāto ieraksti.
Atšķirībā no Latvijas draudzēm, lielākai daļai Igaunijas draudzēm ir saglabājušās draudzes locekļu grāmatas (Personaalraamatud) un tām ir izveidoti lieliski meklētāji. Variet meklēt pēc konkrētā uzvārda vai apskatīt visus grāmatā atrodamos uzvārdus. Turklāt uzreiz tiek norādīta saite uz lappusi ar konkrēto uzvārdu grāmatā.
Bet ar senāko periodu ir sarežģītāk. Lai saprastu, pie kuras draudzes Kagjerves muižas ļaudis piederēja, ziņas meklēju Igaunijas muižu lapā, kuras alfabētiskajā muižu sarakstā atrodams sekojošais – Kagjerve bija bruņinieku muiža Karulas draudzē, Veru apriņķī.
Saaga vietnē jāizvēlas visas draudzes alfabētiskā kārtībā (All congregations in alphabetical order un Karulas draudze (EELK Karula kogudus) Tālāk jau tikai jāmeklē un jālasa vajadzīgie ieraksti.
Kad nonāksiet pie dvēseļu revīzijām, tad šeit vispirms jāizvēlas Vidzemes guberņas revīziju kolekcija (Liivimaa kubermangu revisjonilehtede kollektsioon).
Tālāk revīzijas sakārtotas pēc revīziju gadiem, sākot ar 1782. līdz 1858.gadam. Atgādināšu, ka jāsāk ar jaunāko un tad pa solim jākāpjas atpakaļ pagātnē.
Lai atrastu Kagjerves muižas revīzijas, jāizvēlas Veru apriņķis un Karulas draudze. Parādīsies visas muižas, kas šajā draudzē bija, tostarp Kagjerve.
Arī Igaunijas muižām ne vienmēr ir pilns revīziju komplekts, ar to diemžēl jārēķinās.
Citus dokumentus no Saaga lapas neesmu izmantojusi, bet noteikti interesantas pētniekiem būs arī kartes, jo tajās atrodama arī Latvijas pierobeža.
Lai izdodas sastapt savus igauņu puses senčus Saaga vietnē!