Kas gan varētu būt vienkāršāks, kā sameklēt cilvēku adrešu grāmatās. Bet kādas adrešu grāmatas un no kuriem periodiem mums pieejamas? Un kādi ļaudis tajās minēti?
Jums paveicies, ja senči dzīvojuši Rīgā. Rīgai kā lielākajai un nozīmīgākajai Latvijas pilsētai arī visplašākā adrešu grāmatu kolekcija.
Internetā pieejamas dažādu gadu adrešu grāmatas no Latvijas Nacionālās bibliotēkas kolekcijas. Diemžēl senākā perioda adrešu grāmatas ir vācu valodā, tāpēc jāzina, kādu nosaukumu meklēt.
Ejiet uz LNDB grāmatu kolekciju un ievadiet meklētājā “Rigasches Adressbuch”. Digitālajā bibliotēkā senākā Rīgas adrešu grāmata ir no 1846. gada, un līdz pat I Pasaules karam labākās adrešu grāmatas ir vācu valodā. Tajās ir gan ziņas par dažādām iestādēm un organizācijām Rīgā, gan dzīvokļu un mājas īpašnieku rādītājs.
Protams, latviešus tur būs grūti ieraudzīt, vien tos, kas jau sasnieguši augstāku sociālo statusu, ir mācījušies vai ir izveidojuši savu nelielo uzņēmumu. Piemēram, 1846. gada grāmatā atrodams kāds mērnieks Bersing (Bērziņš), kas dzīvojis savā namā Aleksandra (tagad Brīvības) ielā. Tāpat grāmatā atrodams fūrmanis - saimnieks J. Krasting (Krastiņš) un divi tirgotāji Lapin (Lapiņi). Vienam bijusi noliktava ar virsnieku formastērpiem.
Tuvāk gadsimtu mijai adrešu grāmatās jau būs vairāk latviešu, tomēr vēl arvien tajās ir tikai svarīgākie ļaudis. Katrs fabrikas strādnieks un kalponīte šajās grāmatās nebūs atrodami.
Starpkaru perioda adrešu grāmatas atrodamas, meklējot latviski “Rīgas adresu grāmata”.
Ja atrodat meklēto vāciskajās grāmatās, tad tālākais ceļš būs pārbaudīt ielas nosaukumu maiņu. Sarakstu meklējiet Ciltskoki.lv> Palīgs> Rīgas ielu agrākie nosaukumi.
Tālāk var meklēt ziņas mājas grāmatās, ja tādas saglabājušās. Daļa Krievijas impērijas perioda mājas grāmatas (pēc tā laika ielu nosaukumiem) atrodamas Radurakstu vietnē. Ja tajā meklēto neatrodiet, tad varbūt tā vēl nav digitalizēta un skatāma tikai uz vietas arhīvā.
Starpkaru perioda mājas grāmatas (pēc attiecīgā perioda ielu nosaukumiem) skatāmas tikai uz vietas Vēstures arhīvā. Tās atrodamas 2942. fonda 1. aprakstā. Citu pilsētu mājas grāmatas meklējamas 2110. fondā.
Adreses var atrast arī starpkaru perioda telefonu abonentu sarakstos. Tādi digitālajā bibliotēkā ir par vairākām Latvijas pilsētām.
Ja gribiet noskaidrot ne tikai mājas iedzīvotājus, bet arī gruntsgabalu īpašniekus, tad meklējiet ”gruntsgabalu un ielu sarakstu”. Rīgai tādi ir no 1934. un 1939. gada. Zinot zemesgabala grupas un grunts numurus, variet Vēstures arhīvā sameklēt arī konkrēto namu būvlietas.
Ja grib atrast konkrēto adresi dabā, tad gan jāatceras, ka namu numerācija vairākām ielām, piemēram Brīvības ielai, tikusi mainīta.
Lai veiksmīga ceļošana grāmatās un dabā!