Dzelzceļnieku pensijas lietas
- 2025. g. 26. apr.
- Lasīts 2 min
Dzelzceļa darbiniekiem, tÄpat kÄ citiem valsts darbiniekiem, pienÄcÄs valsts pensijas. Å Ä«s pensijas lietas var atklÄt nozÄ«mÄ«gus faktus Ā dzimtas vÄsturei. Kur tÄs meklÄt un kÄda informÄcija atrodama pensijas lietÄs?
Ja JÅ«su sencis strÄdÄjis dzelzceļa dienestÄ, tad ir vÄrts pÄrbaudÄ«t, vai arhÄ«vÄ glabÄjas viÅa pensijas lieta. Å ajÄ gadÄ«jumÄ runa ir par tiem, kas pensionÄjÄs starpkaru Latvijas Republikas laikÄ.
Valsts pensiju lietas atrodamas dažÄdos fondos, piemÄram 5213. fondÄ - Ā Tautas labklÄjÄ«bas ministrijas SabiedriskÄs aizgÄdÄ«bas departamenta fondÄ. Par Ŕīm lietÄm jau rakstÄ«ju agrÄkÄ bloga ierakstÄ.
Citas pensiju lietas glabÄjas attiecÄ«go valsts iestÄžu fondos, piemÄram, dzelzceļa darbinieku pensijas lietas meklÄjamas Dzelzceļu virsvaldes fondÄ nr. 4592. Fonda 2.aprakstÄ atrodams alfabÄtisks uzvÄrdu saraksts par tiem darbiniekiem, kuru pensiju lietas glabÄjas Å”ajÄ fondÄ.
KÄda informÄcija tad atrodama Å”ajÄs pensijas lietÄs?
Pensijas lietÄ atrodamas daudz vÄrtÄ«gas biogrÄfiskas informÄcijas, pamatÄ jau, protams, par darbu valsts dienestÄ. Ja cilvÄks bija strÄdÄjis jau pirms PirmÄ pasaules kara, tad lietÄ bÅ«s atrodamas ziÅas arÄ« par Å”o laiku.
CilvÄks, kura pensijas lietu es skatÄ«jos, bija dzimis 1874. gadÄ LietuvÄ. Latvijas pilsonÄ«bu bija ieguvis 1921. gadÄ un Latvijas valsts dzelzceļu dienestÄ bija strÄdÄjis par konduktoru no 1921. gada lÄ«dz 1935. gadam.
TÄ laika likumos bija teikts, ka tad, ja darbinieks pÄc PirmÄ pasaules kara bija atgriezies LatvijÄ un ieguvis Latvijas pavalstniecÄ«bu lÄ«dz 1925. gada 18. novembrim, un Latvijas dienestÄ nokalpojis 10 gadus, tad viÅa pensijas izdienÄ ieskaita arÄ« Krievijas valsts lÄ«dzÄ«gos amatos lÄ«dz 1917. gada 7. novembrim nokalpoto laiku.
Mans pÄtÄmais cilvÄks no 1900. lÄ«dz 1906. gadam bija kalpojis Krievijas Valsts policijas dienestÄ, bet pÄc tam lÄ«dz pat 1917. gadam strÄdÄjis ā RÄ«gas-Orlas dzelzceļa dienestÄ. ArÄ« RÄ«gas-Orlas dzelzceļŔ tobrÄ«d bija Krievijas valsts uzÅÄmums. ViÅa gadÄ«jumÄ izpildÄ«jÄs visi noteikumi un viÅa pensijas izdienÄ tika ieskaitÄ«ti arÄ« 17 Krievijas valsts dienestÄ nokalpotie gadi.
IzdienÄ ieskaitÄ«tie gadi
Interesanti, ka pensijas izdienÄ ieskaitÄ«ja vÄl vairÄkus gadus, piemÄram:
Ja dzelzceļa darbinieki bija piedalÄ«juÅ”ies cÄ«ÅÄs par neatkarÄ«gu Latviju un laikÄ no 1897. gada lÄ«dz 1920. gadam par to bijuÅ”i ieslodzÄ«ti vai izsÅ«tÄ«ti.
Ja izvairoties no uzliktiem sodiem, dzelzceļa darbinieki bija emigrÄjuÅ”i uz ÄrzemÄm, bet atgriezuÅ”ies LatvijÄ lÄ«dz 1925. gada 18.novembrim, tad arÄ« emigrÄcijÄ pavadÄ«to laiku ieskaitÄ«ja pensijas izdienÄ.
TÄpat pensijas izdienÄ ieskaitÄ«ja to laiku, ko darbinieki bija nostrÄdÄjuÅ”i Vidzemes un Kurzemes bruÅniecÄ«bas dienestÄ, ja tiem pÄc Å”o organizÄciju statÅ«tiem bija paredzÄtas pensijas.
Dienesta laiku latvieÅ”u strÄlnieku vienÄ«bÄs un Latvijas armijÄ arÄ« ieskaitÄ«ja, bet ne Krievijas armijas brÄ«vprÄtÄ«go dienestu.
Pensijas lietÄ atrodams arÄ« aprÄÄ·ins par pensijas lielumu, kurÄ norÄdÄ«ta augstÄkÄ alga. Dzelzceļnieku gadÄ«jumÄ pensijas aprÄÄ·inÄ tika izmantota arÄ« t. s. "kilometru nauda". Tas bija Ä«paÅ”s papildus atalgojums par nobrauktajiem kilometriem tiem darbiniekiem, kas vadÄ«ja un apkalpoja vilcienus kustÄ«bas laikÄ.
KonkrÄtajÄ gadÄ«jumÄ cilvÄks par 32 pensijas izdienas gadiem saÅÄma Ls 100,44 mÄnesÄ«.
Avoti: Dzelzceļu VÄstnesis. NeoficiÄlÄ daļa. Nr. 16 (30.07.1930) ,
LatvieÅ”u konversÄcijas vÄrdnÄ«ca, IX sÄjums.