1891.gada 3. jūnijā Krievijas impērijā tika izdota pavēle, ka turpmāk arī luterāņu baznīcu grāmatas jāved krievu valodā. Ukazs stājās spēkā 1892. gada 1. janvārī. Vācu mācītājiem nu steigā bija jāapgūst krievu valoda. Toreiz izdotie palīgi par krievu valodas terminiem baznīcu grāmatās noder arī dzimtu pētniekiem.
Kurzemes evanģēliski luteriskā konsistorija nāca palīgā saviem mācītājiem un izdeva apkārtrakstu ar dažu biežāk lietoto terminu tulkojumiem, likumiem un padomiem, kā atveidot personvārdus krievu valodā. Apkārtrakstā tika norādīts, ka nepieciešams personvārdus iekavās atveidot arī latīņu burtiem. Tāpat norādīts, ka dzimšanas, kristību, laulību vai miršanas datums jāraksta vārdiem, nevis cipariem.
Dzimtu vēstures pētniekam šodien konsistorijas palīgmateriāls noder tikpat labi kā savulaik vācu mācītājiem. To var vienlaikus izmantot gan, lai saprastu vācu, gan krievu valodā rakstītos ierakstus.
Avots: 4799.f., 2.apr., 44.l., LNA LVVA