Katram nopietnam dzimtas pētniekam pienāk reize, kad jādodas uz arhīvu. Ne visi dokumenti ir digitalizēti, liela daļa ir pieejama tikai uz vietas arhīva lasītavā. Pirmā reize arhīvā – kā tas notiek? Kā tur kaut ko var sameklēt?
Šajā ierakstā runa būs par Latvijas Valsts Vēstures arhīva apmeklējumu, bet pamatā līdzīgi jārīkojas ar dodoties uz citiem arhīviem.
1. Reģistrācija un pieraksts
1. Vispirms jums jāaizpilda pieteikums darbam lasītavā. To var izdarīt gan elektroniski, gan arī uz vietas lasītavā.
2. Kad esat aizpildījuši reģistrāciju, piezvaniet lasītavai un piesakieties, kuru dienu vēlaties apmeklēt lasītavu. Latvijas Valsts vēstures arhīvs atrodas Rīgā, Slokas ielā 16. Lasītavas telefons +371 26817957.
3. Pasūtiet arhīva lietas.
Pirmajā reizē, kad atnāksiet uz arhīvu, visticamāk varēsiet lietas tikai pasūtīt. Pēc trim darba dienām varēsiet doties uz lasītavu un lietas apskatīt.
2. Fonds-apraksts-lieta
Lai pasūtītu arhīva lietas, jāzina trīs cipari – fonda, apraksta un lietas numurs. Arhīvā dokumenti nonāk no dažādām iestādēm un vienas iestādes dokumenti tiek glabāti vienā fondā. Piemēram, kādas pagasta valdes dokumenti glabājas attiecīgā pagasta valdes fondā.
Fonda aprakstu varētu salīdzināt ar satura rādītāju. Vienā fondā var būt vairāki apraksti. Aprakstā uzskaitītas lietas, kas atrodamas fondā. Piemēram, pagasta valdes fondā varētu būt pagasta valdes protokoli, pagasta iedzīvotāju saraksti, izsniegto pasu grāmatas un dažādi citi administratīvi vai grāmatvedības dokumenti. Katrā pagasta valdē var būt atšķirīgs lietu daudzums un saturs. Ne visiem pagastiem ir savi fondi. Kādi gājuši bojā juku laikos, kādus pagasta valde nav nodevusi arhīvam.
Aprakstā uzskaitītās lietas ir numurētas, tie tad arī ir lietu numuri. Tātad, lai pasūtītu arhīva lietu, ir jāzina trīs numuri – fonda, apraksta un lietas numurs.
3.LNA meklētājs
Fondu numurus var noskaidrot LNA meklētājā
Ievadiet pirmajā ailītē tā pagasta nosaukumu, kas Jūs interesē, piemēram, "Trikāta"
No arhīviem izvēlieties “Latvijas Valsts vēstures arhīvs”
Labajā pusē uzspiediet “filtrs” un atstājiet atzīmētu tikai “Fondi”. Tādā gadījumā redzēsiet, kādi fondi arhīvā glabājas ar Trikātas vārdu nosaukumā.
Diemžēl lielākā daļa fondu apraksti un lietu numuri vēl nav pieejami meklētājā, tāpēc Jums būs jādodas uz arhīvu un jāpasūta (piem. Trikātas) pagasta valdes fonds, lai uzzinātu aprakstu un lietu numurus.
Daži lietu numuri parādīsies arī meklētājā, bet par tiem šajā bloga ierakstā sīkāk neskaidrošu.
Pagasta valžu fondi ir tikai viena maza daļa, ir vēl daudz citu noderīgu fondu, par kuriem būs runa citos bloga ierakstos.
Kad būsiet uzzinājuši sev interesējošos fonda, apraksta un lietas numurus, tad var pasūtīt lietas. Arhīva darbinieces Jums palīdzēs aizpildīt nepieciešamās veidlapas. Pasūtīt lietas var arī pa e-pastu vai arhīva portālā.
4.Beidzot lietas ir Jūsu priekšā!
Vienā reizē saņemsiet tikai 10 arhīva lietas (vai 20, ja tās būs pases). Nebrīnieties, ka senākas lietas būs vācu valodā un gotiskajā rokrakstā. Ja strādāsiet Latvijas Valsts arhīvā ar Padomju perioda dokumentiem, tad lielākā daļa būs krievu valodā.
Arhīva dokumentus drīkst fotografēt bez zibspuldzes un statīva, tomēr uz jaunākiem dokumentiem var attiekties personas datu ierobežojumi vai autortiesības. Starp citu, arhīvu likums nosaka, ka dokumenti, kas satur ziņas par personas privāto dzīvi ir ar ierobežotu 30 gadus no tās personas nāves, uz kuru dokuments attiecas. Ja personas nāves datums nav zināms, pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc personas dzimšanas.
Izklausās sarežģīti un arhīva apgūšana prasīs laiku, tomēr iedomājieties atradēja prieku, kad ieraudzīsiet vēsturiskos dokumentus ar senču vārdiem vai pat fotogrāfijām!
Comments