top of page
Meklēt

Pagastu valdes

Vai starp Jūsu senčiem bijis kāds pagasta vecākais? Kas bija pagasta valde un ko darīja pagasta vecākais – par to šajā bloga ierakstā.


Muižas magazīna.
Sēļu muižas magazīna.

1866. gada pagastu pašpārvaldes likums

Pagastu vēsture Latvijā ir daudz senāka, bet šoreiz pievērsīšos tikai samērā īsam periodam no 1866. gada līdz 1918. gadam.


17.-18. gadsimtā pašpārvaldi galvenokārt organizēja muižas. Lai gan pagastu valdes arī pastāvēja, tomēr tās pēc būtības nebija patstāvīgas. Šajā laikā pagastus sauc par muižas pagastiem.


1866. gadā tika pieņemts 1866. gada Baltijas guberņu pagastu pašvaldību likums. Tas no dzimtbūšanas atbrīvotajiem zemniekiem piešķīra arī savu pašpārvaldi. Muiža vairs nenoteica pagasta pārvaldi.


Pagasta vecākais

Pagasta vecāko ievēlēja pagasta sapulce, kurā ietilpa visi māju īpašnieki un nomnieki. Tie, kuriem zeme nebija, tas ir, kalpi un vaļinieki, sūtīja tikai vienu pārstāvi no 10 cilvēkiem. Sapulce notika reizi gadā.


Pagasta vecākā palīgi

1866. gada likumā bija noteikts, ka katrā pagastā jābūt pagasta vecākajam un 2-4 viņa palīgi jeb priekšnieki. Šie pagasta amata vīri saņēma arī atalgojumu. Pagasta amata vīri nedrīkstēja būt jaunāki par 25 gadiem un ja bija, vecāki par 60 gadiem vai neveseli, tad varēja arī atteikties.


Visus rīkojumus, kas saistīti ar pagasta naudas vai mantas izmantošanu, varēja pieņemt tikai visi amata vīri kopīgi un ar vairākuma piekrišanu. Ja bija tikai 2 palīgi, tad bija vajadzīga vismaz viena palīga piekrišana.


Pagasta vietnieki

Sapulcē tika ievēlēti ne tikai amata vīri, bet arī pagasta vietnieki, aizstāvji jeb runas vīri. Vietnieki algas nesaņēma. Viņu daudzums bija 8-24 vīri, un skaits bija atkarīgs no pagasta locekļu skaita. Puse bija saimnieki, puse - kalpi un brīvvīri jeb vaļinieki.


Šo pulku pagasta vecākais sasauca pēc vajadzības, bet vismaz reizi gadā viņiem bija jāsanāk kopā. Viņu uzdevums bija ne tikai noteikt algu pagasta amatvīriem, bet arī izlemt, cik naudas un kādā veidā plānots ieņemt un cik un kā izlietot.


Pagasta skrīveris

Pagasta valdē svarīgs darbinieks bija arī pagasta rakstvedis jeb skrīveris. Viņa pārziņā bija vadīt kancelejas darbus un grāmatvedību. Līdz 1866. gadam viņi bieži vien bija vācu tautības, bet vēlāk bieži vien rakstvedis bija vietējais skolotājs.

 

Pagasta saimniecība

Pagasta vecākais varēja uzticēt saviem palīgiem atsevišķas saimniecības nozares, piemēram, pagasta magazīnas, nespējnieku patversmes, pagasta lādes pārvaldību. Tomēr vecākais palika atbildīgs par palīga darbību. Dažos novados pagasta vecāko sauca arī par “pagastnieku”.


Pagasta magazīna bija pagasta zemnieku labības krājumi neražas gadiem. No tās aizdeva graudus, bet tūlīt pēc ražas ievākšanas, aizņēmums bija jāatdod.


Pagasta lāde bija pagasta kase – pagasta naudas glabātuve. Tajā glabāja arī parādu dokumentus. To veidoja no ieņēmumiem un no tās arī izsniedza aizdevumus pagasta locekļiem. No šīs naudas uzturēja gan nespējniekus, gan bāriņus, gan senākos laikos izpirka rekrūšus.


1866. gada likumi darbojās līdz neatkarīgās Latvijas izveidei 1918. gadā.


Pagasta valžu fondi arhīvā

Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabājas pagastu valžu dokumenti. Tie atrodami konkrētā pagasta valdes fondā. Reizēm vienam pagastam var būt vairāki fondi no dažādiem periodiem. Jāņem vērā, ka pagastu nosaukumi un robežas laika gaitā mainījušies. Ja pētāt kādu konkrētu pagastu, izlasiet vispirms internetā atrodamo informāciju par pagasta vēsturi. Tas palīdzēs saprast, zem kādiem nosaukumiem meklējams attiecīgās pagasta valdes fonds.


Avoti: Latviešu konversācijas vārdnīca, XV sējums.

111 skatījumi

Comments


bottom of page