Dzimtas grāmatas tapšana: pieredze un ieteikumi
- pirms 1 dienas
- Lasīts 3 min
Beidzot noslēgumam tuvojas viens no maniem pēdējā pusgada lielajiem projektiem – dzimtas grāmata, kuru veidoju klienta uzdevumā.
Grāmatas veidošana bija gan aizraujošs, gan izaicinošs process. Tālāk dalos ar savu pieredzi, ieteikumiem un dažiem “klupšanas akmeņiem”.

1. Atmiņas atdzīvina faktus
Grāmatai apkopoju jau agrāk veiktus pētījumus, tomēr nācās arī meklēt papildu informāciju. Ģenealoģiskie dati paši par sevi ir pārāk sausi. Interesantākais lasītājiem vienmēr būs dzīvie stāsti – atmiņas par senčiem, viņu piedzīvojumiem un ikdienas notikumiem. Tāpēc intervējiet savus vecākos radiniekus, kamēr vēl varat!
Pat ja grāmatu neplānojat, šie ieraksti nākotnē būs nenovērtējams dārgums. Tajos var būt gan pētniecībai noderīgas ziņas, gan arī stāsti, kas ļauj iepazīt aizgājušos kā personības. Man pašai liekas, ka dažus no pētītajiem senčiem jau pazīstu, it kā būtu viņus satikusi. Par to varu pateikties atmiņu stāstiem un fotogrāfijām.
2. Vēsturiskais konteksts padara dzimtas stāstu saprotamāku
Lai palīdzētu jaunākajiem dzimtas locekļiem labāk izprast notikumus, iekļāvām vēsturisko fonu – kas notika konkrētajā pagastā vai valstī tajā laikā.
Piemēram, lasot par nemieriem 19. gadsimta Veselavas pagastā, starp minētajiem “nemierniekiem” sazīmējām tiešo sencis. Šāds atradums padarīja stāstu daudz aizraujošāku par vienkāršu senču un pēcteču uzskaiti.
3. Profesionāls mākslinieks ir zelta vērtē
Grāmatas vizuālais noformējums man šķiet ļoti svarīgs. Pavirši samaketēta vai slikti nodrukāta grāmata uzreiz liek apšaubīt arī saturu. Šajā projektā sadarbojos ar Daigu Dunsi, ar kuru iepazinos, strādājot pie “Latvijas kluso varoņu” grāmatas. Daiga ir pieredzējusi autobiogrāfisku un dzimtas grāmatu māksliniece un saprot vēsturisku materiālu. Man patīk viņas uzmanīgā, pārdomātā un rūpīgā pieeja materiālam.
Protams, arī vienkāršs word dokuments un iesiešana kopēšanas centrā ir pieņemams risinājums. Pati esmu veidojusi arī šādas vienkāršākas dzimtas grāmatas. Tomēr profesionāli maketēta un kvalitatīvi drukāta grāmata dod pavisam citu gandarījumu – un tas nav tik dārgi, kā varētu šķist.
4. Pirms maketēšanas – tekstam jābūt gatavam
Svarīga mācība: tekstam jābūt pilnībā pabeigtam, pirms to dod maketēt. Labojumi pēc maketa izveides var izjaukt vizuālo struktūru un radīt lieku darbu māksliniekam. Atzīstu, ka šo mācību ieguvu tikai darba procesā, bet nākamreiz būšu gudrāka!
Pārlasiet visu vairākas reizes, iesaistiet kādu lasītāju “no malas”, izlabojiet gramatikas kļūdas un tikai tad dodiet materiālu tālāk.
5. Attēli arī ir daļa no stāsta
Attēli dara grāmatu pievilcīgāku un ieinteresē. Tie arī ļauj labāk saprast tekstu – piemēram, ieraudzīt aprakstītās mājas vai to atrašanās vietu kartē. Ja ģimenes fotogrāfiju ir maz, iesaku:
fotografēt senču mājvietas, baznīcas, ainavas, skolas u.c.;
iekļaut dokumentu fotogrāfijas (piemēram, kristību ierakstus – pat ja nesaprotami, tie ir interesanti kā vēsturiski dokumenti);
izmantot vēsturiskās kartes (piemēram, no vesture.dodies.lv);
rakstot par senču mājvietām, izmantot plānus no zemesgrāmatas lietām, ja tādas arhīvā saglabājušās.
meklēt vēsturiskas fotogrāfijas muzejos vai vietnēs, kā zudusilatvija.lv.
Iesaku apkopot vairāk attēlus nekā sākotnēji liekas nepieciešams. Maketēšanas procesā var būt nepieciešami kādi attēli, lai aizpildītu tukšu laukumu.
Attēli jāsaglabā labā izšķirtspējā un atsevišķā mapē. Baznīcu reģistru attēli no Radurakstu vietnes diemžēl bieži ir nekvalitatīvi – iespējams, tos var aizstāt ar oriģinālu fotografēšanu arhīvā. Šoreiz gan tas netika darīts, un tas varētu būt laikietilpīgs uzdevums.
6. Dzimtas koki: kā tos ietilpināt grāmatas lapā?
Tradicionālas ciltskoku shēmas bieži vien ir pārāk lielas grāmatas lapām. Mēs izvēlējāmies vēdekļveida shēmas no MyHeritage, kas ir vizuāli kompaktas un estētiskas. Tās neietver pilnu informāciju (piemēram, dzimšanas vai nāves vietas), taču palīdz orientēties radurakstos. Ja nepieciešams, lasītāji var skatīties detalizētu dzimtas koku MyHeritage vietnē.

Cits risinājums būtu nodrukāt lielizmēra plakātu atsevišķi, bet jārēķinās, ka tas var nozust, ja vien nav ielīmēts grāmatā.
7. Tipogrāfija un drukas nianses
Meklējot risinājumu ciltskoku nodrukāšanai, tipogrāfija ieteica atvērto muguriņu, kas ļauj grāmatu atvērt pilnībā. Ar šo risinājumu var drukāt ciltskoku pa visu atvērumu bez informācijas zudumiem locījuma vietā.
Mēs izvēlējāmies digitālo druku, kas ļauj izgatavot nelielu eksemplāru skaitu – šajā gadījumā 120 grāmatas tiks drukātas tikai dzimtas locekļiem.
Pēc nodrukāšanas grāmata būs pieejama arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Cēsu muzejā.
Noslēgumā: labāk padarīts, nekā perfekts
Rakstot dzimtas grāmatu, vienmēr būs sajūta, ka varētu vēl pētīt, labot, papildināt. Tas ir dabiski, un, patiešām, jauna informācija laika gaitā var parādīties. Taču ir svarīgi nepazust bezgalīgos uzlabojumos.
Labāk padarīts, nekā perfekts. Dzimtas grāmata ir dāvana nākamajām paaudzēm – dzīvs un personisks stāsts, nevis akadēmisks darbs.
Comments