Par uzvārdu lietošanu Latgalē

Updated: Feb 2

Pēdējos mēnešos man vairākkārt sanācis pētīt Latgales puses dzimtas. Jau iepriekš biju pamanījusi, ka Latgales dzimtas ir ļoti grūti pētīt – ne tikai kirilica burti ir grūtāk saburtojami nekā gotiskie rokraksti vācu valodā, bet arī uzvārdu lietošanā ir daudz nekonsekvences. Reizēm laulātā uzvārda vietā pierakstīts sievas dzimtais uzvārds, sādžas vai sētas nosaukums.


Viļānu Svētā Miķeļa erceņģeļa Romas katoļu baznīca. Foto: I.Lūsis

Viens piemērs ir no Bērzgales pagasta. 1897. gada skaitīšanā uzskaitīta Jurovu ģimene – Ivans Osipovičs ar sievu Katru un bērniem. Vienai meitai vēlāka laika dokumentos uzvārds latviskots kā Jurčs, citiem bērniem - kā Jurovs un pat Jurs.


Jurovi 1897.gada tautas skaitīšanā. Avots: Radruaksti.arhivi.lv

Meklējot tālāk Ivana (Joņa) un Katras bērnu kristību ierakstus, atklājas, ka vecākā meita kristību ierakstā ir Apināne, bet citi 1880. gados dzimušie bērni kristīti ar uzvārdu Apeiņis. Identificēt viņus var tikai, pateicoties vecāku vārdiem un sādžas nosaukumam. Pie tam šajā gadījumā dzimtā bija zināms fakts, ka Jurovi senāk bijuši Apeiņi/ Apināni.


Jezupa Apeiņa kristību ieraksts. Avots: raduraksti.arhivi.lv

Pēc 1895. gada dzimušie bērni kristīti kā Jurovi. Kāpēc mainīts uzvārds? Dzimtā saglabājies nostāsts, ka Ivana (Joņa) vecāki dzīvoja Jura sētā, tas pat pieminēts uz Ivana (Joņa) mātes kapakmeņa. No Jura sētas vārda tad arī radies uzvārds Jurovs, dažiem zariem lietots arī Jurāns. Bet senākos kristību ierakstos no laika pirms 1890. gadiem dzimtas locekļi reģistrēti tikai ar uzvārdu Apināns. Man nav izdevies rast atbildi, vai uzvārdu varēja tik viegli nomainīt, izmaiņas nekur neatzīmējot, bet šis nav viens vienīgais tāds gadījums manā pieredzē.


Otrs līdzīgs gadījums bija, meklējot ziņas par Malnbordu dzimtu Stirnienes pagastā. No vēlāka laika dokumentiem bija zināms, ka jāmeklē Andrejs Eduša dēls un Rozālija (dz. Dembovska) Malnbordas. Izskatot Stirnienes pagasta 1897. gada tautas skaitīšanu, tāda ģimene nebija atrodama, bet bija uzskaitīts Andrejs Geduševs un Roža Andrejeva ar bērniem.


Andrejs Geduševs ar ģimeni 1897. gada skaitīšanā. Avots: raduraksti.arhivi.lv

Ģimene dzīvoja Jaunpodniekos jeb Jūnas Pūdnīki un, starp citiem šīs sādžas iemītniekiem parādās arī Malnbordu uzvārds. Pārbaudot Andreja un Rožas bērnu kristību ierakstus, atklājas, ka tajos vecāku uzvārds rakstīts kā Pūdnīks.


Tomēr sakritības ir tik daudz, ka biju pārliecināta, ka atrasta meklētā ģimene: bērnu kristību ierakstos Rožas (Rozālijas) dzimtais uzvārds ir Dimbovska jeb Dembovska; vēlākos dokumentos minētais Andreja tēvavārds Eduševs ļoti līdzinās tautas skaitīšanā norādītajam tēva vārdam Geduševs. Zināmā informācija par Andreja un Rozālijas bērniem (vārdi, vecumi) sakrīt ar atrodamiem kristību ierakstiem. Rozālijas dzimtais uzvārds gan viena dēla kristību ierakstā ir Dimbovska, bet otra dēla kristību ierakstā ir Joksta.

Josifa (Jāzepa) Pūdnīka kristību ieraksts. Avots: raduraksti.arhivi.lv

Tam izskaidrojums rodams Andreja un Rozālijas laulību ierakstā – tur norādīts, ka Rozālija nāk no Jokstu sādžas. Tātad vietas nosaukums reizēm izmantots uzvārda vietā.

Vēlāk no arhīviem saņemti dokumenti apstiprināja manu pieņēmumu, ka Andrejs un Rozālija Pūdnīki ir tie paši vēlākie Malnbordas.


Paliek gan neskaidrs, kāpēc tautas skaitīšanā minēts tikai tēvavārds, bet nav minēts ne uzvārds Pūdnīks ne Malnbords? Arī šajā gadījumā līdzīgi kā iepriekšējā, līdz 1890. gadiem dzimta lietojusi vienu uzvārdu (Pūdnīks) bet tad pārgājusi uz citu (Malnbords). Kāpēc tas noticis, nav zināms.


Šī ieraksta “morāle” – meklējot šķietami neatrodamus senčus katoļu kristību ierakstos, jāpievērš uzmanība pirmkārt vecāku vārdiem un dzimšanas vietai (sādžai) un tad jābūt uzmanīgam pret citām sakritībām. Uzvārds var mainīties, tam varbūt ne tikai dažādas pieraksta versijas (kā Apeinis un Apināns), bet tie var būt pat pavisam atšķirīgi uzvārdi.


Paldies Reinis Norkārkls par papildinājumiem no viņa pieredzes:

"Dažreiz iegātņi jeb primaki, kā viņus sauca Latgalē, pārgāja sievas uzvārdā. Citos gadījumos, ar ko saskāros, uzvārdu aizstāja vai paralēli tam lietots: 1) sādžas nosaukums, 2) uzvārda saīsinātā forma (manu senču vēsturiskais uzvārds Nūre-Kuorkle tika saīsināts kā Nūrs vai Nūrinīks - otrā no šīm formām kļuva par patstāvīgu uzvārdu vienā Sibīrijas latgaliešu ģimenē), 3) ģimenes iesauka jeb palame, ko sādžā lietoja, lai nošķirtu vairākas ģimenes ar vienādiem uzvārdiem. Šādas prakses rezultātā mans vecvectēvs un divi viņa brāļi kristību metrikā katrs ir ierakstīts ar citu uzvārdu."

151 views

Contacts

Please use this form to order or contact me

​​Tel: +371 2 914 6270

  • White Facebook Icon

© 2018 by Agnese Lūse, Katrīna Kanepone, Madara Lieciniece