Dažādiem valsts ierēdņiem arhīvā glabājas personas lietas, tostarp tādas ir skolotājiem. Kādas ziņas var atrast skolotāju lietās?
Pavisam nelielā pētījumā par Vidiņu dzimtu bija zināms, ka 1920. gados uz Austrāliju aizbraukušajam Fridriham Oskaram Vidiņam Latvijā palika māsa Emma. Meklēju ziņas par Emmu arhīva datubāzē. Tāda pieejama uz vietas Vēstures arhīva lasītavas datoros. Tajā var meklēt ziņas pēc cilvēka vārda un uzvārda. Protams, šajā datubāzē nav atrodamas pilnīgi visas lietas, kurās minētais cilvēks ir pieminēts. Tomēr dažas svarīgākās lietas šādā veidā var atrast, piemēram, pavalstniecības lietas, pensiju lietas, virsnieku lietas un arī skolotāju personas lietas. Visas šīs lietas attiecas uz starpkaru periodu (1920-1940).
Skolotāju dienesta lietas atrodamas Izglītības ministrijas fondā (1632. fondā). Tā aprakstos alfabētiskā secībā uzskaitīti visi skolotāji, kuru lietas arhīvā glabājas. Apraksti drukātā formā pieejami arī uz vietas lasītavā.
Šajā gadījumā vispirms meklēju drukātajos aprakstos, bet tajos Emmas Vidiņas vārdu neatradu. Toties datubāzē atradās Emma Cveigelis dz. Vidiņš. Tātad Emma bija precējusies, un viņas skolotājas personas lieta bija uz precētā uzvārda. Precētais uzvārds man pirms pētījuma nebija zināms, tāpēc nevarēju Emmu atrast drukātajos fonda aprakstos. Tajos zināju meklēt tikai viņas pirmslaulību uzvārdu.
Bet kas tad interesants atrodams skolotāja lietā? Tajā ir daudz personīgas informācijas, kā piemēram:
Pases noraksts ar dzimšanas datiem un vietu;
Detalizētas ziņas par izglītību, ieskaitot arī vēlāk jau darba gaitās apgūtos kursus;
Ziņas par darba vietām – uzzināju, kad un kādā skolā Emma strādājusi un ko mācījusi;
Pases norakstā bija atrodamas arī ziņas par Emmas dzīvesvietu Rīgā, tātad tālāk iespējams meklēt mājas grāmatās.
Citas biogrāfiskas ziņas. Kādā iesniegumā par algas paaugstinājumu Emma min, ka viņas māte ir nopietni slima un Emma viņu uztur. Tātad tobrīd Emma dzīvoja kopā ar māti un māte vēl bija dzīva.
Interesants bija arī fakts, ka Iekšlietu ministrijas Emigrantu un bēgļu nodaļa lūdza izziņu no Rīgas Kriminālpolicijas par Emmu. Nekādas kompromitējošas ziņas netika atrastas, un Emma varēja sākt strādāt Valsts bēgļu bērnu patversmē. Šķiet, ka iemesls šādai pārbaudei bija fakts, ka Emma līdzīgi kā citi Pirmā pasaules kara bēgļi bija vairākus gadus pavadījusi Krievijā un tur arī ieguvusi izglītību. Valsts iestādei bija jāpārliecinās, ka viņa ir politiski uzticama un var strādāt valsts dienestā.
Ja Jūsu dzimtā starpkaru periodā bijis kāds skolotājs, tad noteikti ir vērts doties uz Vēstures arhīvu un sameklēt viņa skolotāja lietu.
Commentaires