Jau agrāk esmu rakstījusi par mājvietu meklēšanu kartēs, bet šoreiz gribu padalīties ar savu aktuālo pieredzi. Augustā un septembrī daudzi latviešu pēcteči apciemo Latviju, lai atklātu savas dzimtas vēsturi. Man šis bija interesants laiks - tikos ar dažādiem cilvēkiem no dažādām valstīm un kopā meklējām senās mājvietas. Kā es meklēju un ko varu ieteikt citiem?
Ar ko sākt?
Visbiežāk es sāku ar vietni vesture.dodies.lv, kas šķiet šobrīd ir lielākā vēsturisko Latvijas karšu krātuve internetā. Labajā pusē var ieslēgt dažādus karšu slāņus. Divas galvenās kartes, ko parasti izmantoju pirmās, ir:
- 1934. gada Latvijas ceļu karte
- 1920.-1940. gadu (75K) Latvijas armijas karte
1934. gada karte nav ļoti detalizēta, bet tā labi parāda sava laika pagastu robežas. Šīs robežas ir būtiskas, jo bieži vien pirmā informācija par mājvietu nāk no pirmskara laika. Dažreiz ģimenē jau ir zināms māju nosaukums un pagasts, citreiz tas tiek atrasts, piemēram, 1935. vai 1941. gada tautas skaitīšanā. Tā kā daudzām mājām ir vienādi nosaukumi dažādos pagastos, svarīgi pievērst uzmanību konkrētā pagasta robežām.
Māju vārdu variācijas dažādos dokumentos
Piemēram bija zināms, ka kāda ģimene 1943. gadā dzīvoja “Kalei” mājās. Šo informāciju sniedzis arhīvs, balstoties uz LPSR Ārkārtējās komisijas ziņām par vācu okupācijas laikā uz Vāciju deportētajiem Kursīšu pagasta iedzīvotājiem.
Arhīva dokuments oriģinālā bija krievu valodā, un attiecīgi māju vārds pārveidots krieviski. Cilvēkam, kas latviešu un krievu valodu nepārzina, varētu būt grūti sazīmēt māju vārdu kartē, jo latviski mājas saucas “Kalēji”.
Šī konkrētā māja 1934. gada ceļu kartē ir atzīmēta, bet dīvainā kārtā neparādās 1920.-1940. gadu Latvijas armijas kartē (75K).
Padomju laika kartes
Padomju laika Ģenerālštāba kartes ir ļoti detalizētas, un tās bieži ir noderīgas māju meklējumos. Meklēju "Kalējus" šādās kartēs – 1947., 1963. un 1986. gada izdevumos. Diemžēl 1947. gada kartes šim apgabalam nebija, un 1963. gada kartē mājas nebija atzīmētas. Tomēr 1986. gada kartē (25K) tās bija atrodamas.
Kāpēc dažās kartēs mājas ir atzīmētas, bet citās nav, man nav zināms, bet secinājums ir viens: nepadodieties, ja kādā kartē meklēto neatrodiet. Pārbaudiet, vai mājas nav atrodamas kādā cita perioda kartē!
Mūsdienu tehnoloģijas palīdz
Lai atrastu mājas dabā, izmantoju balticmaps.eu aplikāciju. Lai gan šī aplikācija ir par maksu, tā ir daudz detalizētāka nekā Google Maps, un palīdz precīzi atrast mājas atrašanās vietu pat tad, ja tās vairs neeksistē. Šajā gadījumā Kalēju mājas vairāk nav, bet kartē joprojām ir redzamas pamestas mājas.
Nosaukumu meklētāji
Gan balticmaps.eu, gan vēsture.dodies.lv kartēs ir pieejama meklēšanas funkcija, kas palīdz ātrāk atrast mājas pēc nosaukuma. Kad nevarēju ieraudzīt "Vidiņus" senajās kartēs, ieliku nosaukumu meklētājā uin ātri vien atradu. Ja mājvārds ir ļoti izplatīts, atrast vajadzīgo pagastu var būt grūtāk, bet, ja nosaukums ir retāks, meklēšana ir vienkāršāka.
"Vidiņi" neparādījās ne 1934. gada, ne 1920.-1940. gadu kartēs, bet tie bija atzīmēti 1947. gada Ģenerālštāba kartē. Tas apstiprināja, ka šī ir vēsturiskā mājvieta, nevis mūsdienu būve.
Secinājumi un ieteikumi
1. Izmantojiet dažādu periodu kartes: Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par senču mājvietām, ir svarīgi izmantot dažādu periodu kartes, jo tās var atšķirties.
2. Uzmanieties ar mājvārdu variācijām: Māju nosaukumi dažādos dokumentos var būt mainīti vai rakstīti citādi. Piemēram, kādas mājas senākajos dokumentos saucās "Bronza", bet vēlāka laika kartēs tā bija saukta par "Branze" un Latvijas laikā - "Branči". Mūsdienu kartēs mājas saucas "Brancas".
3. Pievērsiet uzmanību māju vēsturiskajai piederībai: Dažreiz vienādi nosaukumi var būt vairākās vietās, tāpēc jāzina, pie kuras muižas vai pagasta mājas agrāk piederēja.
4. Nebaidieties izmantot mūsdienu tehnoloģijas: Balticmaps aplikācija ir ļoti noderīga, ja meklējat mājas dabā.
Comments