Nesen saņēmu jautājumu, kā no baznīcu grāmatu ierakstiem pāriet pie dvēseļu revīzijām? Kā saprast, kurā revīzijā meklēt? Vienā pagastā ir vairākas muižas, tāpat vienā draudzē ir vairāku muižu ļaudis.
Sākšu ar atgādinājumu, ka ģenealoģijā jākāpjas atpakaļ laikā. Jāsāk ar nesenāko un tad jāseko zināmajai informācijai. Pieņemsim, ka Jums izdevies atrast kādu senci 1941. gada tautas skaitīšanā. Tajā norādīts viņa dzimšanas datums un pagasts.
Tālāk Jums jāķeras pie Ciltskoki.lv lapas un jāmeklē zem sadaļas Palīgs, pie kuras draudzes vai draudzēm, piederēja katra pagasta ļaudis (Baznīcu grāmatām un dvēseļu revīzijām).
Varat arī izmantot Draudžu un muižu karti un skatīties, kura draudze kartē bija vistuvākā Jūsu senču dzīvesvietai. Draudžu un muižu karte meklējama Ciltskoku lapas sadaļā Noderīgas adreses>Vecās
Ko darīt tālāk, kad Jums izdevies atrast kristību ierakstu?
Ņemšu par piemēru kādu ierakstu no Jelgavas Sv. Annas lauku latviešu draudzes. Tai bija piederīgi daudzi apkārtējo pagastu zemnieki.
Šeit rakstīts, ka Katrīna Lizete ir Lapsk[alna] Stūrmaņu Līču māju iemītnieka Indriķa Zariņa un Dores meita. Ar Lapskalnu šajā gadījumā domāta Lapskalna muiža.
Muižas vai pagasta nosaukums ir tas, kas norāda, kurā revīzijā būtu tālāk jāmeklē. Daudzās baznīcu grāmatās muižas un māju nosaukums ir pirmais, kas norādīts kristību reģistrā. Bieži vien nosaukumi ir saīsināti. Tad jāmeklē, kādas muižas šajā apriņķī atradās un jāmēģina saīsinājumu atšifrēt. Izmantojiet Google vai lapu Vietvārdi Latvijā.
Šajā konkrētajā gadījumā diemžēl Lapskalna kroņa muižai saglabājušās ir tikai 1797. un 1811. gada revīzijas. Diemžēl līdzīga situācija ir ar daudzām Jelgavas apriņķa un vispār Kurzemes muižām. Saglabājušās ir tikai dažas revīzijas un tās neļauj “pārlēkt” no baznīcu grāmatām uz dvēseļu revīzijām.
Pat tad, ja būtu saglabājušās visas revīzijas līdz pat 1858. gadam, tomēr šajā gadījumā Indriķi un Dori Zariņus revīzijā nevarētu sazīmēt. Posms starp 1858. un 1888. gadu ir pārāk liels, un būs vien jāskatās cauri vēl citas baznīcu grāmatas līdz 1860. gadiem. Ja Jums ir ziņas no 1860. gadu kristību ierakstiem, tad gan ir cerības konkrēto ģimeni sazīmēt 1858. gada revīzijā.
Ziņas par iedzīvotājiem periodā starp revīzijām un Pirmo pasaules karu (1858.-1914.g.) jāmeklē pagasta iedzīvotāju sarakstos, bet arī tie nav saglabājušies visiem pagastiem. Tie glabājas attiecīgā pagasta fondā Latvijas Valsts Vēstures arhīvā.
Lai saprastu pagasta piederību, meklējiet ziņas Baltisches Historisches Ortslexikon, par kuru rakstīju iepriekšējā ierakstā. Tur par Lapskalnu teikts, ka 1912. gadā tas piederēja Valgundes pagastam, bet 1938. gadā - Svētes pagastam. Tātad būtu jāmeklē Valgundes pagasta fonds Vēstures arhīvā un jāskatās, vai tajā ir kādi pagasta iedzīvotāju saraksti.
Bet ir iespējams, arī turpināt pētījumus, izmantojot tikai baznīcu grāmatas. Ja vien dzimta nenomainīja draudzi un baznīcu grāmatas ir saglabājušās, tad ziņas par viņiem atradīsies arī kristību, laulību un miršanas reģistros.
Comments