Vai esat saskārušies ar nosaukumiem “pusmuiža” vai “lopu muiža”? Kas tās tādas, ar ko atšķiras un kāpēc par tām jāzina dzimtas pētniekam?
Smuku muižas revīzijas
Šonedēļ viens no uzdevumiem bija pētīt dzimtu, kas dzīvojusi Smuku muižai (Schmucken) piederošās zemnieku mājās. Atverot Radurakstu vietni, redzams, ka Smuku muižai ir pieejamas 1811., 1850. un 1858. gada revīzijas.
Šķita, ka būs neiespējami sameklēt dzimtas locekļus senākajā 1811. gada revīzijā, jo trūkst 1826. un 1834. gadu saraksti.
Jaunpils muižas revīzijas
Tomēr Smuku muiža savulaik bijusi Jaunpils (Neuenburg) pusmuiža un tāpēc ieskatījos Jaunpils muižas revīziju sarakstos. Jaunpilij ir gan 1826., gan 1834. gadu saraksti un izrādās, ka starp Jaunpilij piederošajām apmēram 200 saimniecībām parādās arī Smuku muižas saimes. Nav gan īpaši norādīts, ka šīs dažas) saimes ir Smuku muižā. Tomēr mājvārdi ir tieši tie paši, kas vēlāk uzskaitīti kā Smuku muižai piederīgās sētas. 1850. gadā pie Smuku muižas skaitās 18 sētas.
Kāds varētu būt iemesls šādai “paslēpšanai”?
Smuku muižas mājas lapā aprakstīta muižas vēsture. 1804. gadā to nopērk Jaunpils muižkungs Francis Vilhelms fon Reke, bet 1850. gadā tā pāriet viņa dēla Gustava Reinholda fon Rekes rokās.
Droši vien tāpēc 1834. gadā Smukas nav izdalītas no Jaunpils, jo visas bija viena īpašnieka rokās. Savukārt 1850. gadā jau ir cits īpašnieks un Smuku muiža uzskaitīta kā atsevišķa vienība.
Kas tad ir pusmuiža?
Vāciski pusmuižai ir vairāki apzīmējumi – Beigut, Beihof, Nebenhof, Hoflage, Vorwerk. Vikipēdija skaidro, ka tā ir kādai muižai piederoša autonoma lielsaimniecība ar savu zemi, apbūvi un iedzīvotājiem. No vāciskā vārda Vorwerk caur poļu folwark radies nosaukums foļvarka – tā pusmuižas apzīmēja Latgalē.
Lopu muiža
Konversācijas vārdnīca skaidro, ka pusmuiža radās, atdalot lopu muižu no galvenās muižas saimniecības un iznomājot. Lopu muižu kā muižas palīgsaimniecību izveidoja tieši lopu izmitināšanai. Sevišķi daudz jaunas lopu muižas ierīkotas 19. gadsimta sākumā, kad lopkopība deva lielākus ienākumus.
Pusmuiža un kungu mājas
Vācbaltu vārdnīcu portālā var atrast arī informāciju, ka parasti pusmuižai savas kungu mājas (muižas mājas) nebija, tikai saimnieciskās ēkas. Lielām muižām varēja būt vairākas pusmuižas un parasti tās veidoja teritorijās, kas atradās ģeogrāfiski tālāk nost no muižas.
Kopsavilkumā jāsaka, ka, pētot dzimtas mazajās muižiņās, jāpievērš uzmanība saiknei ar blakus esošām lielām muižām. Var gadīties, ka savulaik kāda neliela muiža bijusi lielās muižas daļa un tai piederošās zemnieku sētas jāmeklē lielās muižas revīziju sarakstos.
Comments