Ja Jūsu dzimtā kāds dienējis Vācijas armijas militārajos formējumos Otrā pasaules kara laikā un pēc kara palicis Latvijā, tad ļoti iespējams Latvijas Valsts arhīvā glabājas viņa filtrācijas lieta. Kas tā tāda un kādu informāciju tajā var atrast, par to šajā bloga ierakstā.
Filtrācijas lietas attiecas uz personām, kas nonāca PSRS Iekšlietu tautas komisariāta filtrācijas un pārbaudes nometnēs. Šādas nometnes PSRS izveidoja Otrā pasaules akra laikā. Sākumā tajās ievietoja tos sarkanarmiešus, kuri bija izbēguši no vāciešu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma. Vēlāk nometnēs nonāca personas, kuras bija dienējušas Vācijas armijas formējumos, tostarp latviešu policijas bataljonos un latviešu leģionā. Arī tie cilvēki, kurus vācieši bija mobilizējuši Vācijas armijas darba dienestā un aizveduši piespiedu darbos uz Vāciju, un tie, kas bija sadarbojušies ar vācu okupācijas iestādēm, nonāca filtrācijas nometnēs.
Pēc Vācijas kapitulācijas nometnēs masveidā nonāca milzīgs skaits cilvēku. Bija jāpārbauda visi aizdomīgie, arī tie pilsoņi, kas repatriēti no Vācijas .
Tā kā nometnēs pārsvarā nonāca jauni, darbaspējīgi cilvēki, tad viņi tika izmantoti sagrautās padomju tautsaimniecības atjaunošanā. Cilvēki piespiedu kārtā tika nodarbināti speciālās darba nometnēs, kas atradās visā PSRS.
Filtrācijas lietas arhīvā glabājas 1821. fonda divos aprakstos. Lietās esošās informācijas apjoms ir ļoti dažāds. Dažās ir plašāka informācija, citās - tikai pāris lapas. Pamatā dokumenti ir krievu valodā un rokrakstā.
Kādi dokumenti var būt lietu sastāvā?
Aizturēšanas protokols. Tajā bez aizturētā vārda, uzvārda un tēvavārda var būt īss apraksts par aizturēšanas apstākļiem. Piemēram karavīriem, kas aizturēti jau pēc kapitulācijas, var būt minētas mājas, kurās viņi tobrīd uzturējās.
Kratīšanas protokols sastopams reti. Tajā uzskaitītas mantas, kādas kratīšanas laikā atņemtas aizturētajam.
Reģistrācijas lapa. Tajā ir pamatinformācija par personu, ieskaitot tautību, izglītību, specialitāti, pēdējo dzīvesvietu, dalību partijās, ziņas par dienestu un ziņas par radiniekiem. Šīs lapas mērķis bija ne tikai identificēt personu, bet arī noskaidrot, ko viņa darījusi vācu okupācijas laikā.
Aptaujas jeb iztaujas lapa bija tipveida dokuments ar PSRS iestādēm raksturīgajiem standarta jautājumiem par personas šķirisko piederību, sociālo stāvokli, dienestu Baltajās armijās u.c.
Anketa, kuru aizpildīja ap 1946.-1947. gadu, vai arī vēlāk, pēc personas atgriešanās dzīvesvietā. Tajā pārskatāmi atbildēti svarīgākie jautājumi par personu, viņas darbību vācu okupācijas laikā. Iekļautas arī ziņas par ģimenes locekļiem.
Nopratināšanas protokols. Nopratināšanas notika vai nu filtrācijas nometnē vai jau vēlāk milicijas nodaļā pie personas dzīvesvietas. Bieži vien pirmais jautājums bija: “Kādos apstākļos nonācāt vācu okupētajā teritorijā?” Reizēm vaicāts: “Izstāstiet savu autobiogrāfiju!” Šo jautājumu mērķis bija atrast kompromitējošas ziņas. Uzdevums bija identificēt pēc iespējas lielāku personu loku, kas it kā bija sadarbojušās ar nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas varas iestādēm vai veikušas kādas “pretpadomju darbības”. Padomju iestāžu izpratnē arī neevakuēšanās un palikšana Vācijas okupētajā Latvijā, bija noziegums, jo apliecināja sadarbību ar Vācijas varu.
Citi dokumenti, ko var atrast filtrācijas lietās ir personas pašas rakstīta autobiogrāfija, medicīniskās komisijas slēdziens, pagaidu apliecību, kas aizvietoja pasi, slēdziens filtrācijas lietā.
Diemžēl nav pieejama elektroniska datubāze, kurā varētu pārbaudīt, vai kādai konkrētai personai Latvijas Valsts arhīvā glabājas filtrācijas lieta. Ja Jums ir zināms cilvēka vārds, uzvārds un dzimšanas datums, tad varat sazināties ar Valsts arhīva lasītavu Skandu ielā (LVA.lasitava.Skandu14@arhivi.gov.lv) un noskaidrot, vai viņa lieta arhīvā pieejama.
Piekļuvi lietai gan ierobežo personas datu aizsardzības likums, tās pieejamas radiniekiem vai arī tad, kad pagājuši 30 gadi pēc personas nāves.
Ieraksts sagatavots balstoties uz Gata Liepiņa rakstu “Fonda "PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta pārbaudes un filtrācijas punktos un nometnēs ieslodzīto Latvijas iedzīvotāju personas lietas" dokumentu analīze”
Comments