top of page
Search

1897. gada tautas skaitīšana

Iepriekš jau rakstīju par 1935. un 1941. gada tautas skaitīšanām, bet ir vēl viena senāka tautas skaitīšana. Tā notika 1897. gadā Krievijas impērijā, un tā kā Latvija tobrīd bija daļa no impērijas, tad arī Latvijā.


Tautas skaitīšanas lapa

Diemžēl Latvijas Valsts Vēstures arhīvā saglabājusies tikai daļa no šīs skaitīšanas. Pamatā pieejamas lapas Latgalei, Rīgas un Valmieras apriņķim un Kurzemes pilsētām. Neesmu dzirdējusi, vai Krievijas arhīvos saglabājušies vairāk dokumenti par 1897. gada tautas skaitīšanu Latvijā.


Digitalizētā veidā tautas skaitīšanas lapas pieejamas Radurakstu vietnē. Lielākā daļa lapu aizpildītas krievu valodā, bet ir atrodamas arī latviski un vāciski aizpildītas lapas un pat drukātās veidlapas latviešu valodā. Tā kā lielākā daļa tomēr ir krievu valodā aizpildītas lapas, tad zemāk izmantošu krievu valodas piemērus.


Šī tautas skaitīšana, tāpat kā citas, uzskaitīja visus vienā saimniecībā jeb sētā dzīvojošos. Norādīta tika visai plaša informācija:


  • Vispirms jau raksturota saimniecība – cik tajā dzīvojamās ēkas un no kā tās celtas. Latgalē tās ir pamatā koka ēkas ar salmu jumtu.

  • Vārds, uzvārds, tēva vārds.

  • Radniecība pret ģimenes galvu.

  • Vecums. Šeit jāņem vērā, ka tautas skaitīšana notika vispirms 1896. gada decembrī. Pēc tam 1897. gada janvārī skaitītāji vēlreiz apstaigāja mājas. Lai noteiktu dzimšanas gadu, norādītais vecums jāatrēķina no 1896. gada.

  • Ģimenes stāvoklis - precēts vai neprecēts.

  • Kārta. Pārsvarā redzēsiet zemniekus (крестьянин), bet pilsētās redzēsiet arī sīkpilsoņus (мещанин) , tirgotājus (купец), vai pat muižniekus (дворянин)


Rorkakstu piemēri

Šeit tika atzīmēts, vai zemnieks strādāja uz saimnieka (крестьянин при владельца) vai valsts zemes (крестьянин из государственных)


rokrakstu piemēri

  • Dzimšanas vieta. Tā kā anketā jautājums uzdots “Vai še dzimis?” tad arī atbilde lielākoties ir “šeit” - krievu valodā: здесь.

rokraksta piemērs

Tomēr, ja cilvēks bija dzimis citā vietā, tad norādīta attiecīgā guberņa, apriņķis un pagasts.


  • Pieraksta vieta.

  • Pastāvīgā dzīvesvieta. Lielākoties, arī šajā ailītē atbilde ir “šeit”.

  • Atzīmes par izbraukušajiem saimes locekļiem. Latgalē šad un tad var redzēt, ka kāds ģimenes loceklis devies peļņā uz citām pilsētām, gan turpat Vitebskas guberņā, nereti arī uz Sanktpēterburgu.

  • Ticība. Te nu parādās visa plašā dažādība, kāda Latvijā bija sastopama - luterāņi, katoļticīgie, pareizticīgie, vecticībnieki, latvieši, krievi, poļi, baltkrievi, ebreji u.c. Daži piemēri šeit:

Rorkasktu piemēri

  • Dzimtā jeb mātes valoda.

  • Lasītprasme un kur cilvēks mācījies. Bieži vien Latgales sētās var redzēt, ka vecākie ģimenes locekļi lasīt neprot. Bet, ja kāds no vecākiem ir lasītpratējs vai kāds vecākais bērns gājis pagasta skolā, tad arī jaunākie bērni prot lasīt un šo prasmi apguvuši mājās.

Rokrakstu piemēri

Ievērojiet, ka tā laika krievu valodas ortogrāfija atšķiras no mūsdienām. Tajā lietoti burti, kas mūsdienās vairs netiek izmantoti, kā piemēram “ять”, ko izrunāja kā “e” (Vārdā нет). Arī  “t” burts tālaika ortogrāfijā atšķiras no mūsdienās lietotā.


Krievu rokraksta vēsturiskos burtus meklējiet šeit.


  • Galvenais arods un kurš dod iztikas līdzekļus. Protams, lielākā daļa norāda, ka nodarbojas ar zemkopību. Sievas un bērni iztiku saņem “no vīra” vai “no tēva”.

Rokrakstu piemēri
  • Blakus amats.

  • Ziņas par karadienesta izpildīšanu. Šeit visbiežāk atradīsiet norādes, ka ģimenes vīrieši ir 1. vai 2. šķiras zemessargi: ратник 1. разряда.

Rokraksta piemērs

Šī bija pirmā un diemžēl arī vienīgā tautas skaitīšana Krievijas impērijā, pēc tam jau sekoja Pirmais pasaules karš, revolūcija un impērijas sagrāve.


Latvijā vēlāk notikušas arī citas tautas skaitīšanas, bet diemžēl tikai no divām - 1935. un 1941. gada tautas skaitīšanām - ir saglabājušies dzimtas pētniecībā izmantojami dati. No citām ir tikai statistiski pārskati bez personīgas informācijas.


120 views

Kommentarer


bottom of page